LGB INTERNETA LASĪTAVA

SVĒTĀ VALENTĪNA DIENA UN VALENTĪNDIENAS TRADĪCIJAS.

2012-02-14T13:38:00.000+02:00

SVĒTĀ VALENTĪNA DIENA UN VALENTĪNDIENAS TRADĪCIJAS

14.februārī svin Svētā Valentīna dienu, jeb Valentīndienu. Bet, kas tad īsti ir bijis Svētais Valentīns, kuru tagad dēvē par visu mīlētāju aizbildni jeb patronu?

Valentīndienas izcelsmes vēsture, kā arī ziņas par pašu Svēto Valentīnu ir visai neskaidras un neprecīzas, tomēr zināms, ka šī diena apvieno gan Senās Romas, gan kristīgās pasaules tradīcijas.

Viena no leģendām vēsta, ka Valentīns bijis Senās Romas priesteris. Kad imperators Klaudijs II (m. ē. 3. gadsimts) secināja, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji nekā tie, kam ir sieva un ģimene, viņš aizliedza jauniem, neprecētiem vīriešiem precēties. Tas taču bija milzīgs daudzums potenciālo karotāju! Priesteris Valentīns, kas saprata šā lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās imperatora pavēlei un turpināja slepus laulāt iemīlējušos pārus. Kad Valentīna nepakļaušanos atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu.

Sv. Valentīns kādas baznīcas loga vitrāžā Sv. Valentīna pīšļi Romā Santa Marijas baznīcā

Citas leģendas vēsta, ka Valentīnu sodīja par mēģinājumu sarīkot kristiešu bēgšanu no romiešu cietumiem. Kā zināms, savulaik Romā kristiešus nežēlīgi vajāja un spīdzināja.

Vēl cita leģenda stāsta, ka Valentīns nosūtījis pirmo apsveikumu pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: "Tavs Valentīns" - frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīna dienas apsveikumiem līdz pat mūsu dienām.

Kaut arī leģendas mēdz uzskatīt par neuzticamām, tās parāda priestera Valentīna simpātisko, varonīgo un – pats galvenais - romantisko tēlu. Tas nebūs pārsteigums, ka viduslaikos, īpaši Anglijā un Francijā, Valentīns kļuva par vienu no populārākajiem svētajiem.

Arī domas par to, kāpēc Valentīndiena jāsvin tieši februārī, dalās - vieni vēsturnieki apgalvo, ka tas saistāms ar priestera Valentīna nāvi aptuveni mūsu ēras 270. gadā, citi apgalvo, ka kristīgā baznīca savulaik nolēmusi šos svētkus pasludināt tieši februārī, tā mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam Lupercalia festivālam.

Senajā Romā februāris bija oficiālais pavasara sākums, un uzskatīja, ka tas ir šķīstīšanās laiks. Mājās veica īpašus rituālus - iztīrīja putekļus, un visās telpās izkaisīja sāli un kviešus.

Lupercalia festivāls sākās februāra idās, 15. februārī. Tie bija auglības un ražības svētki, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem Romulam un Remam.

Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kurā, kā vēstīja ticējums, vilcene jeb Lupa bija uzaudzinājusi Romas dibinātājus Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina ražība, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad zēni sagrieza upurētās kazas ādu sloksnēs, iemērca tās asinīs un tad viegli pātagoja ar asiņainajām sloksnēm gan sievietes, gan labības laukus. Romiešu sievietes neesot baidījušās no šīs pieskaršanās, jo tā nodrošinājusi lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas zīmītes ar saviem vārdiem lielā urnā. Tad katrs pilsētas neprecētais vīrs izvilcis no urnas zīmīti ar kādas sievietes vārdu, tā izveidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izvēlētie pāri itin bieži arī precējušies.

498. gadā pāvests Gelasijs pasludināja 14. februāri par Svētā Valentīna dienu. Romiešu "pāru loteriju" pasludināja par nekristīgu un aizliedza ar likumu. Vēlāk, viduslaikos, 14. februāri uzskatīja par "Putnu pārošanās dienu", tā piešķirot Valentīna dienas idejai papildu romantiku.

Viens no pirmajiem avotiem (1412.g., Anglija), kur minēta Valentīndiena

Vecākais zināmais apsveikums Valentīna dienā eksistē vēl šodien - tā ir romantiska poēma, ko rakstījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls savai sievai. 1415. gadā rakstītais apsveikums šobrīd ir apskatāms Londonā, Britu muzejā.

Anglijā Valentīndienu svin kopš 17. gadsimta. 18. gadsimtā vidū šī tradīcija nosūtīt mazas dāvaniņas vai ar roku rakstītas zīmītes strauji izplatījās starp visu kārtu mīlētājiem un draugiem. Viduslaiku Anglijā, Valentīna dienā, jaunieši izvēlējās arī savu „Valentīnu”. Vairāki jaunieši sanāca kopā un rakstīja uz papīra lapiņām meiteņu vārdus, sameta lapiņas cepurē un vilka katrs savu „Valentīnu”. Izvilktā meitene kļuva par vilcēja „Valentīnu” uz veselu gadu. Tas nozīmēja, ka bija jāvelta izvēlētajai meitenei sonetas, visur jāpavada, vārdu sakot uzvedās kā īsts kavalieris. Kā arī pastāvēja tradīcija bērnus ietērpt pieaugušo drēbēs un bērni staigāja no mājas uz māju un dziedāja dziesmas par Svēto Valentīnu.

Gadsimta beigās ar roku rakstītās zīmītes aizstāja iespiestas kartītes - tās kļuva plaši pieejamas, pateicoties drukas tehnoloģiju uzlabojumiem. Turklāt laikmetā, kad tieša jūtu izpausme tika uzskatīta par nepiedienīgu, drukāta kartīte ļāva paust jūtas, nepārkāpjot etiķeti.

Valentīndienas pastkartītes - 1910.gads – 1913.gads

Amerikā ar roku rakstītu "Valentīnu" sūtīšana aizsākās 18. gadsimta sākumā. Pirmās rūpnieciski izgatavotās Valentīna dienas kartītes Amerikā sāka tirgot Estere Houlenda 19. gadsimta 40. gadu vidū.

Pēc Amerikas Savienoto Valstu "Apsveikuma kartīšu asociācijas" datiem, katru gadu Valentīna dienā romantiski noskaņoti cilvēki nosūta 1 miljardu apsveikuma kartīšu, kas padara šos svētkus par otrajiem lielākajiem "kartīšu sūtīšanas" svētkiem gadā (Ziemassvētkos nosūta apmēram 2,6 miljardus kartīšu). Aptuveni 85% no kartītēm pērk sievietes.

Itālieši uzskata par savu pienākumu dāvināt šajā dienā savām iemīļotajām saldumus. Tāpēc arī šo dienu Itālijā dēvē par Saldo dienu.
Francūži savukārt ieviesuši mīlestības sūtījumus - četrrindes.

Somi 14. februārī dāvina viens otram dāvanas sirds formā, kā arī dāvina dāvanas mammām.

Japānā rīko konkursu par pašu skaļāko mīlestības apliecinājumu. Jaunieši kāpj uz tilta un pēc kārtas, no visa spēka, izkliedz visu ko vēlas savai otrai pusītei. Uzvarētājs iegūst balvu. Kā arī Japānā šī diena tiek dēvēta par Vīriešu dienu, jo lielāko daļu dāvanu saņem tieši vīrieši.

Dažās valstīs pastāv uzskats, ka pirmajam vīrietim, kuru sastapusi ceļā meitene, 14. februārī, ir pienākums kļūt par meitenes „Valentīnu”, pat neskatoties uz viņa vēlmēm.

Zināmu vietu Valentīnas dienā ieņem arī anonīmie sūtījumi, piemēram, apsveikuma kartītes neparakstītas un bez atpakaļ adreses, vai rakstītas ar kreiso roku. Tas ir tik noslēpumaini, ka diez gan bieži tiek sajaukta galva sūtījuma saņēmējam uz ilgu laiku, jo nevar atrast „vainīgo” sūtītāju. Bet pēc tradīcijas sūtītājs ir jāatrod, ja tic liktenim.

Viens no Valentīna dienas simboliem ir sarkanās rozes, kuras saskaņā ar antīku leģendu, parādījās pateicoties grieķu mīlestības un skaituma dievietei Afroditei. Afrodite steidzoties pie sava mīļotā Adonīsa, uzkāpa uz baltu rožu krūma un viņas dievīgās asinis pārvērta baltās rozes par sarkanām.

Ziņa pārpublicēta no http://www.iinuu.lv/lv

Drošāka interneta diena 2012.

2012-02-07T13:33:00.000+02:00

Nav nozīmes, vai tev ir 5, 40 vai 70 gadi, vai tu izmanto internetu reizi mēnesī vai vairākas reizes dienā, mums katram ir kaut kas, ar ko dalīties, palīdzot veidot mūsu tiešsaistes pieredzi un mūsu sapratni par tiešsaistes vidi un drošību. Mēs katrs varam sniegt savu ieguldījumu, lai padarītu internetu par bērniem drošāku vidi.

Reālā un digitālā vide mūsdienās ir cieši saistītas – mēs sazināmies ar saviem radiem, draugiem un paziņām, kas dzīvo ārzemēs, mēs iegūstam visdažādāko informāciju, kas noder gan mācībām, gan izklaidei. Internetu izmanto kā bērni tā viņu vecvecāki, kas padara to par vidi, kurā mēs varam mācīties viens no otra – atklājot digitālo pasauli kopā un droši!

Jaunieši saviem vecākiem un vecvecākiem var parādīt un pastāstīt par moderno tehnoloģiju sniegtajām iespējām, kamēr vecāki un vecvecāki, var atgādināt, no kā uzmanīties un ko ievērot, lai pasargātu sevi tiešsaistē.

IESAISTIES DROŠĀKA INTERNETA DIENAS ATZĪMĒŠANĀ UN PALĪDZI MUMS FEBRUĀRI PADARĪT PAR DROŠĀKA INTERNETA MĒNESI VISĀ LATVIJĀ:

Lūgums aizpildīt!

2012-02-04T10:33:00.000+02:00

www.visidati.lv/aptauja/623727017/

Limbažu sākumskolai sava mājas lapa

2012-02-02T11:48:00.000+02:00

Limbažu sākumskolai tapusi sava mājas lapahttp://limbsaksk.anazana.com. Tajā ir iespēja iepazīties ar informāciju par skolu, tās vēsturi, pedagogiem un darbiniekiem, skolas padomi un skolēnu pašpārvaldi, projektiem un citu būtisko. Skolēni un vecāki var aplūkot stundu sarakstu, fakultatīvu un konsultāciju grafiku. Interesanta ir mājas lapā ievietotā pašu skolēnu veidotā avīze "Spicie zīmuļi". Galerijā mājas lapas apmeklētāji var aplūkot fotomirkļus no skolas dzīves. Tā kā mājas lapa ir atvērta nupat, skolēni, skolotāji un vecāki tiek aicināti izteikt savus priekšlikumus par tīmekļa vietnes saturu un izskatu. Skola priecāsies arī par iesūtītiem rakstiem un fotogrāfijām. To visu sūtiet uz e-pastu sakumskola@limbazi.lv

Mājas lapai šobrīd vēl nav reģistrēts domēna vārds, tāpēc interneta vietnes adrese var šķist sarežģīta, bet tas tikai pagaidām. Kad domēna vārdu reģistrēs, mājas lapas adrese būs www.limbsaksk.lv

Laika zīmes. FEBRUĀRIS (Sveču, puteņu mēnesis.)

2012-01-31T14:40:00.000+02:00

Svecaine, Ziemas Māra jeb Grabenīca ir 2. februārī.. Tā ir viena no ziemas Vēja dienām un tāpat arī viena no Govju dienām. Šie ir izpriecu svētki, kad gardi jāmielojas un daudz jāsmejas. Šajā dienā jāļaujas vējam, lai tas izvējo un izpurina matus. Pats Dieviņš Svecainē apsēžas uz celma un gardi smejas. Ar Sveču dienu saistās daudz ticējumu.
Ticējumi. Ja Sveču dienā salst - būs auksts pavasaris. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja Sveču dienā no meža pārnes rungu ar resgali pa priekšu un ar to pavasarī izbaksta kurmju rakumus - tie vairs tur neceļ zemes. Ja Sveču dienā kūst tikai tik daudz, ka putns var padzerties - būs bagāts gads. Ja Sveču dienā daudz snieg - būs daudz sēņu un apiņu. Ja Sveču dienā vērpj linus - tie togad nepadodas. Ja Sveču dienā spīd saule - bitēm neizdodas bērni; ja apmācies un snieg - būs laba bišu saime.

5. februāris – Agates (Acu) diena. Šajā dienā mūsu senči pielūdza uguni un arī ticējumi veltīti uguns pielūgsmei.
Ticējumi. Ja Agates dienā spīd saule, tajā gadā būs daudz ugunsgrēku. Ja ar Agates dienas ūdeni aprasina mājas sienas un pakšus - tajā mājā nesper pērkons.

Dārtas diena ir 6. februārī. Senču tradīcijā tas ir Metenis.
Ticējumi. Ja snieg un putina, būs silta un lietaina vasara. Ja šajā dienā vistas baro mucas stīpā - tās dēj vienā perēklī.

Trīs dienas laikā no 15. februāra līdz 18. februārim, ir Vecās Ziemas Mārasdienas. Tās ir Vēja dienas.
Ticējumi. Ja šajās dienās piesarmojuši koki - būs bagāta vasara. Ja Vecajā Ziemas Mārā snieg - bitēm būs daudz bērnu, spietu nu medus.

Metenis šogad ir 21. februārī. Meteni vēl sauc arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu... Metenis nes sensenā Jaungada nosaukumu un tas ir Jaunā Saules gada sākums. Dažādām tradīcijām tie ir vieni no bagātākajiem svētkiem. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākās aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkartei jābūt tik pat bagātai kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena ir pēdējā, kad vēl iet budēļos un īpaša loma ir burvestīgām izdarībām.
Ticējumi. Ja Metenī snieg vai līst, būs lietaina un nemīlīga vasara, bet būs bagāts ogu gads. Metenī jāguļ šķērsām zem baļķa - lai mugura nesāp. Meitām jāgriež mati un jāliek zirgam zem siles, tad mati augs kā zirga aste. Jāveļ sniegs kamolos - lai kāpostiem aug lielas galvas.

22. februāris – Pelnu diena. Sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā uz laukiem, dārzā, lopiem spalvā jākaisa pelni, lai vasarā kaitēkļi neēd ražu un mošķi lopus. Šajā dienā cep pelnu plāceni un pelnus ber drēbes kulītēs. Pelnu diena ir arī viena no Vēja dienām un kurš šo dienu nesvētī, tam vējš var nodarīt kādu postu.

24. februārī, citviet 25. februārī - Matīsa diena. Tā ir viena no Kustoņu dienām, kad dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega.
Ticējumi. Ja Matīsā nav ziemeļvēju - tie nāks aprīlī. Ja Matīsa dienā odi danco, būs slikta vasara.

Kāds varētu būt februāris?

Šoziem februāris pierādīs, ka ne jau janvāris cienīgs saukties par ziemas mēnesi, bet, ka tieši Sveču mēnesis atbilst aukstākajam gadalaikam. To, ka arī iepriekš tā ir noticis, pierāda gan 1956. gada februāris, kad mūspusē bija četrdesmit grādīgs sals, gan ar ilgstošu un stipru salu aukstais 1985. gada sveču mēnesis. Neskatoties uz to, ir bijuši gadi (1990), kad jau 10. februārī ziedēja sniegpulkstenīši un 23. februārī atgriezās ķīvītes un lauku cīruļi.

Šogad februāra sākumā, valdot austrumu, ziemeļaustrumu vējiem, nakts un rīta stundās sals var sasniegt -32 grādu atzīmi. Bet tās būs tikai dažas naktis, jo pilnmēnesī, ap Dārtu (06.02.), mainīsies uz sniegaināku laiku un mērenāku salu. Arī sniega sega pieaugs. Šim aukstuma vilnim sekos mazāka sala (-20) atplūdi, kurš varētu noslēgties ar atkusni mēneša vidū. Vēlāk, mēneša otrajā pusē, atkal var snigt un arī sals (-21) pastiprināsies, kas pašās februāra beigās un marta sākumā var atnest atkusni ar pavasara vēsmām. Bet tas vēl nebūs pavasaris, jo marta vidū sals vēl kodīs un tikai marta beigās ieplūdīs strauja pavasara siltuma vilnis.

Posted by Meiravietis on Sunday, January 29, 2012 at 22:04 in Laiks

Jauna interneta enciklopēdija

2012-01-27T11:27:00.002+02:00

Sākusi darboties jauna interneta enciklopēdija "Barikadopedija.lv ", kuras nolūks ir apkopot rakstus, dokumentus, atmiņas, fotogrāfijas un videomateriālus par trešās atmodas notikumiem Latvijā.

Vietni «barikadopēdija.lv» veidojis «Barikadopēdijas fonds» sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu, 1991.gada barikāžu muzeju, LTF muzeju un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Valsts finansējumu šim projektam nav piešķīrusi.

Barikadopēdijas galvenais redaktors Andrejs Cīrulis stāsta, ka šeit būs pieejami šī latviešu tautas vēstures posma laikrakstu un žurnālu rakstu oriģināli, muzeju un arhīvu dokumenti, audio fragmenti no radioraidījumiem, televīzijas sižeti, fotogrāfijas un iedzīvotāju vēstules, diskutējot par Tautas frontes izveidi. Šī interneta vietne būs palīgs zinātniekiem, politiķiem, diplomātiem, studentiem un skolēniem jaunāko laiku vēstures izpētē un izpratnē.

«Barikadopēdija.lv» ir pieejama bez maksas, un drīzumā ikviens reģistrēts lietotājs varēs tajā ievietot savas atmiņas, fotogrāfijas un videomateriālus par neatkarības atgūšanas notikumiem.

Laika zīmes. Janvāris. (Ziemas, Jaungada mēnesis)

2012-01-05T16:54:00.003+02:00

Jaungada diena. 1. janvāris. Viena no Budēļu dienām un arī diena, kad Ādams un Ieva izdzīti no Paradīzes.

Ticējumi. Ja Jaungada naktī nāk sniegs – visu ziemu būs daudz sniega. Ja Jaungada diena saulaina, būs slikts gads. Ja Jaungadā vējš pūš – būs daudz riekstu. Ja Jaungada naktī daudz zvaigžņu – būs bagāts meža ogu gads.

Sīmanis ir 5. janvārī.

Ticējumi. Ja Sīmanī atkusnis, Bastjānī (19. vai 20. janvārī) salst un otrādi.

6. janvāris ir Trīs ķēniņu diena jeb Zvaigznes diena. Tā ir viena no Kristainēm. Tālāk sekojošās dienas veltītas Trīs kungiem. 7. janvāris – Melhioram. 8. janvāris – Baltazaram un 9. janvāris – Kasparam.

Ticējumi. Ja Trijkungu dienā saule atspīd tik daudz, ka var zirgu aizjūgt, - vasarā būs labs siena laiks. Ja Treju kungu dienas naktī daudz zvaigžņu – labi padosies aitas. Ja Zvaigznes dienas vakarā ābeles krata – tās ienes daudz ābolu.

14. janvāris ir Vecā Jaunā gada diena.

Ticējumi. Ja Vecā Jaunā gada vakars vējains, tad arī vasara būs vētraina. Ja līdz Vecajam Jaunajam gadam bija sals, tad pēc tam būs puteņi, atkušņi un otrādi.

Tenis ir 17. janvārī. Tā ir Sieviešu svētdiena un viena no Zirgu dienām. Tāpat šī diena veltīta cūku saimei. Šajā dienā nedrīkst bārties, lai cūkas neslimotu.

Ticējumi. Ja Teņa dienā migla, tad pavasarī būs plūdi. Ja Teņa dienā saulīte uzspīd tik ilgi, lai saimniece var pusdienas pasniegt, tad vasarā būs labs siena laiks. Ja Teņa dienā salst, tad Ģērdacī (Ģertrūdes dienā, 17. martā) būs ļoti silts un pavasarīgs laiks.

Bašķis 20. janvārī. Šajā dienā svētki visiem mājas kustoņiem, bet visvairāk govīm. Lopi jākopj un jābaro sevišķi labi. Zirgus nedrīkst nodarbināt, tiem jādod atpūta.

Ticējumi. Bašķu dienā jāvēro debesis. Ja zvaigžņota nakts – būs vēls pavasaris. Ja Bašķu dienas rītā salst deguns – būs karsta vasara.

23. janvārī Grieta. Šī diena atbilst Dārtai 6. februārī.

Ticējumi. Ja šajā dienā augstas kupenas – vasarā tikpat augsta būs labība. Ja nav sniega – būs trūcīga siena raža.

31. janvāris - Tekla. Zīmīga diena, kas mūsdienās daudzviet aizmirsta. Tekla ir Taņa (Teņa) vecākā māsa un viņas aizbildniecībā mājputni. Ja Tenī Sieviešu svētdiena, tad Teklā – Vīriešu svētdiena.

Ticējumi. Ja Teklā gailis dzied un kūts priekšā var padzerties, tad būs labs i siena, i olu laiks. Ja Teklā miglains - pavasarī būs lieli plūdi.

Kāds laiks šogad varētu būt janvārī?

Šoziem ziemas pirmajā dienā 22. janvārī un tāpat arī 12 Vēja dienu pirmajā dienā 26. decembrī, pūta rietumu puses vēji, kas periodiski iegriezās gan no ziemeļrietumiem, gan dienvidrietumiem. Tas liecina, ka janvāris pārsvarā paies šo vēju zīmē, ar daudz nokrišņiem, vējains un kopumā maigs.

Janvāra pirmajā pusē būs mainīgi laika apstākļi. Vieglu salu skaidrajās naktīs dienas gaitā bieži nomainīs mākoņi, kas mūspusē lielākoties atnesīs sniegu un atkalu. Mēneša otrajā pusē, vējiem vairāk iegriežoties no ziemeļrietumiem, ziemeļiem un ieplūstot aukstam gaisam, atsevišķās naktīs temperatūras varētu nokristies līdz -20, -22 grādu robežai. Šķiet, ka mēnesis, kas nes ziemas vārdu, šogad paies bez stindzinoša sala un ne tik dziļa sniega kā iepriekš pēdējos divos janvāros.

Meiravietis jeb Vilis Bukšs

*laikrakstam "Vaduguns"

Nāk Ziemassvētki!

2011-12-15T11:59:00.000+02:00

Ziemassvētki tuvu un tālu pasaulē.

Advente ir gaidīšanas laiks. Ziemassvētku gaidīšanas laiks... Tas ir laiks, kad pat sniega nīdējiem gribas ieraudzīt aiz loga baltu sniega segu, gribas sajust uz mēles izkūstam pirmo sniegpārsliņu, gribas ievelties baltajā un pūkainajā gubu mākonī un plivināt rokas un kājas, zīmējot sniega segā sniega eņģeli. Ziemassvētkus pavadīt ar ģimeni, pikoties, braukt ar ragaviņām, apmeklēt slidotavu un atgriezties siltās mājās, uzvilkt vilnas zeķes, pagatavot karstu upeņu dzērienu ar kanēli un krustnagliņām, ieritināties siltā pledā pie eglītes kopā ar ģimeni. Tie ir Ziemassvētki!

Ziemassvētki ir visur, un tos svin visur, bet tradīcijas ir dažādas. Kādas tad tās ir, vai kāda ir jau iemantota mūsu mājās, vai kādu vēlētos iemantot, kādas ir atšķirības, par to ir vērts uzzināt, jo kas zina, varbūt arī pie tevis kādu dienu ciemosies viesis no Vācijas vai Francijas, Somijas vai Itālijas, un tieši tad pavisam jauki būtu, ja iepriecinātu tieši ar tās valsts tradīciju, liekot sajusties kā mājās, jo tieši Ziemassvētkos mājas ir svarīgas ikkatram.

Apkārt Eiropai

Īstā Ziemassvētku vecīša valsts Somija

Somijas klimatiskie apstākļi nodrošina baltus Ziemassvētkus, un, jo tālāk uz ziemeļiem jūs dosieties, jo baltāki tie būs. Somijas ziemeļu daļā Lapzemē – Korvatunturi dzīvojošais Santa Klauss ir vienīgais īstais Ziemassvētku vecītis, un cilvēki no visas pasaules visu gadu brauc uz Rovaniemi, uz Ziemassvētku parku, kā arī no visas pasaules sūta vēstules. Interesanti, ka Somijā uz Ziemassvētkiem katru gadu izdod īpašu Ziemassvētku pastmarku. Ziemassvētku vakarā daudzas ģimenes dodas uz baznīcu un uz kapiem iedegt svecītes. Pirms Ziemassvētku vecītis ir izdalījis dāvanas, lielākā daļa somu dodas saunā.

Ēdiens. Viena no tradicionālākajām Ziemassvētku galda sastāvdaļām ir Ziemassvētku šķiņkis, kuram klāt tiek pasniegtas dažādas piedevas. Uz galda neiztrūkst arī tītara un jēra gaļa, kā arī burkānu, biešu un siļķu salāti.

Valsts, kur Ziemassvētki ir gada svētki. Francija

Francijā Ziemassvētki ir svarīgākie svētki ģimenē. Ziemassvētku vecīti Francijā sauc par Père Noël, un dāvanas viņš nenes maisā, bet gan lielā grozā uz muguras. Ļoti sena tradīcija ir Ziemassvētku dienās kamīnā lēni dedzināt resnu malkas bluķi un pelnus beigās izkaisīt uz lauka, kas nozīmē laimi un labu ražu. Bet šī tradīcija tiek atzīmēta tikai laukos. Pilsētā bluķi nededzina, bet gan pērk vai gatavo paši tradicionālāko Ziemassvētku kūku bûche de Noël jeb kūku, kas izskatās līdzīga malkas pagalei.

Ēdieni. Pieminētais bûche de Noël. Tītara cepetis ar kastaņiem vai gaiļa cepetis ar plūmēm, neiztrūkst arī austeres un dažādas pastētes. Protams, foie gras un vīns. Pēc vakariņām ģimenes tradicionāli dodas uz pusnakts dievkalpojumu jeb Messe de minuit.

Adventes kalendāra valsts Vācija

Vācijā Ziemassvētki ir gada svarīgākie un nozīmīgākie svētki, kuri sākās ar Adventu un pirmās sveces iedegšanu Adventes vainagā. Arī bērni gaida šos svētkus, jo sākot no 1. decembra tiem katru dienu ir atļauts atvērt vienu durtiņu Adventes saldumu kalendārā un Adventes laikā rakstīt Ziemassvētku vecītim vēlamo dāvanu sarakstu. Adventes svētdienās visa ģimene sanāk kopā, dzer karstu tēju, kakao vai punšu, ēd cepumus, piparkūkas un Vācijas tradicionālo Ziemassvētku kēksu – Stollen. Šajās dienās ģimenes atpūšas un lasa bērniem priekšā Ziemassvētku dzejoļus.

5. decembrī visi bērni pie savu istabu durvīm vai kamīniem izkar tīras zeķes cerībā, ka Svētais Nikolauss tās pa nakti piepildīs ar saldumiem un augļiem. Tāpēc 6. decembri dēvē par Svētā Nikolausa dienu.

Līdz ar pirmo Adventu savas durvis ver arī Ziemassvētku tirdziņi, kur, kā jau katru gadu, plašā klāstā ir Ziemassvētku dekorācijas, eglīšu rotājumi, piparkūkas, karstvīns, sveces un viss nepieciešamais Ziemassvētkiem.

Egle tiek pušķota, vēlākais, Ziemassvētku vakarā, un šī tradīcija ir radusies 17. gadsimtā. Zem eglītes tradicionāli tiek simboliski izveidota Jēzus dzimšanas vieta – kūts ar silīti. Bieži vien pēc eglītes izrotāšanas bērni šajā istabā vairs visu dienu netiek ielaisti, lai Kristus bērns vai Ziemassvētku vecītis varētu mierīgi aizdegt sveces un salikt zem eglītes dāvanas.

Ziemassvētku vakarā vecāki bērniem lasa priekšā Ziemassvētku stāstu vai arī iet uz dievkalpojumu. Lai gan daudzi cilvēki Vācijā baznīcu apmeklē reti, Ziemassvētku vakars ir tā reize gadā, kad aiziet pat tādi, kuri to ikdienā nedara.

Ēdiens. Vācijā nav kāda viena tradicionāla ēdiena Ziemassvētku vakaram. Daudzās ģimenēs ir izveidojušās savas tradīcijas attiecībā uz ēdieniem, pie kurām pieturas gadiem, savukārt citas ģimenes vairāk eksperimentē un katru gadu meklē jaunas idejas un receptes svētku galdam. Svētku galdā (ne tikai Ziemassvētkos) bieži vien tiek likta karpa un kartupeļu salāti, neiztrūkst arī mazās desiņas un sardeles. Bieži vien nopietnākas pusdienas tiek gatavotas pirmajā un otrajā Ziemassvētku dienā. Tad nereti galdā ceļ zoss vai tītara cepeti ar klimpām un sarkanajiem kāpostiem. Pat ja katrā ģimenē ar galveno ēdienu un piedevām tiek variēts, kartupeļu un maizes klimpas ar sarkanajiem kāpostiem un dzērvenēm varēs redzēt galdā ļoti daudzās ģimenēs.

Pedantiskās svētku valstis – Austrija un Šveice

Šveicē Ziemassvētki ir ļoti nozīmīgi svētki, ko gaida katra ģimene. Līdzīgi kā Austrijā, arī Šveicē dāvanas nenes Ziemassvētku vecītis, bet gan Kristus bērns. Neizpaliek egles pušķošana un gardas maltītes gatavošana. Būtiska tradīcija šajā valstī ir kopīga muzicēšana un dziedāšana ģimenes lokā svētku vakarā. Šveicē iemīļots ēdiens uz svētku galda ir fondī.

Arī Austrijā Ziemassvētkus ļoti gaida un tradīcijas ievēro pedantiski. Jau kādu laiku pirms pašiem svētkiem katrā mājā tiek cepts un šmorēts – smaržo pēc kūkām, kēksiem, piparkūkām un ceptiem āboliem. Lielākoties svētku galdā svētvakarā tiek celtas karpas, zosis, pīles un cepti tītari. Vakariņas parasti noslēdz zupa, piemēram, klimpu zupa, un kāds deserts.

Ziemassvētku saldumi raganu rokās. Itālija

Itāļu tradīcijas daudziem Vācijas un Austrijas bērniem šķistu tīrās šausmas, Itālijā tradicionāli saldumus nes nevis Nikolauss, bet la Befana jeb ragana, kura no mājas uz māju pārvietojas, lidojot uz slotas. Itālijā bērni dāvanas saņem tikai 6. janvārī, bet, ja viņi uzvedušies slikti, tad dāvanu vietā saņem ogļu gabalus.

Ēdiens. Šie svētki Itālijā lielā mērā pieskaitāmi pie kulināriem svētkiem. Svētku galdā netrūkst ne vistas ar rīsiem, ne zivs, ne cepta tītara. Svētku kūka ar rozīnēm un sukādēm – panettone kopā ar gardu vīnu ir tradicionāls saldais ēdiens katrā ģimenē. Bet netiek aizmirsta arī pandoro maize vai panforte.

Ilgo svētku zeme Spānija

Adventes laiks Spānijā norit mierīgā gaisotnē. Svētku sākuma kulminācija ir loterija (el Gordo), kura izspēlētās summas dēļ tiek uzskatīta par lielāko loteriju visā pasaulē (šobrīd naudas laimesti sasniedz 2,3 miljardus eiro). Spānijā tā ik gadu norisinās jau kopš 1812. gada. Lielākā daļa spāņu pērk loterijas biļetes un ar lielu satraukumu gaida izlozi.

Ziemassvētku egle Spānijā kļuvusi populāra tikai pēdējos gadu desmitos, toties Jēzus silīte ir ļoti populāra un tradicionāla svētku sastāvdaļa, jo svētvakarā ģimenes sastājas ap silīti un dzied villancicos – Ziemassvētku dziesmas.

Pusnaktī sākās svētā mise, kuru Spānijā sauc par Misa del Gallo (Gaiļa mise), jo gailis esot bijis pirmais, kurš visiem paziņojis par Jēzus piedzimšanu. Mazākos ciematiņos un pilsētās cilvēki nereti pēc mises satiekas centrālajā laukumā, lai kopā dziedātu un līdz pat rīta gaismai, ugunskura sildīti, priecātos.

Ēdiens. 24. decembris ir svētvakars (Noche Buena), kad visa ģimene tiekas pie galda uz vakariņām. Spāņu tradicionālais gardums, kas ir neiztrūkstoša lieta svētku galdā, – „turron” jeb nuga, tā sastāv no olām, mandelēm, medus un cukura. Pēc vakariņām uz galda novieto „likteņa urnu”, kurā atrodas daudz mazu pilnu un tukšu paciņu. Katrs no urnas velk ārā dāvaniņas tik ilgi, līdz izvelk pilnu paciņu.

5. janvāra vakarā bērni kārtīgi notīra savas kurpes un novieto tās pie istabas durvīm kopā ar pienu un kūkām trīs svētajiem ķēniņiem un salmus un ūdeni kamieļiem, kuri tradicionāli nes bērniem dāvanas. Šajā vakarā bērni ir ļoti paklausīgi un iet laicīgi gulēt, jo nākamajā rītā cer saņemt dāvanas. Spānijā līdz pat 6. janvārim notiek dažādi Ziemassvētku pasākumi un atrakcijas.

Apkārt pasaulei

Ziemassvētki 35 grādos. Austrālija

Ziemassvētku svinības, kad aiz loga +35 grādi pēc Celsija? Tādi tie ir Austrālijā, kur Ziemassvētki norisinās tieši pašā vasaras vidū un nekad nav „balti”. Tomēr austrāliešiem ir izkopta alternatīva svētku programma, kura sākas jau decembra sākumā. Tā kā dabīgās egles iegāde ir ļoti dārgs prieks, ko atļaujas tikai retais, ģimenes iegādājas un pušķo mākslīgās eglītes. Kad egle izpušķota, zem tās sāk likt dāvanas, kuras nereti tur glabājas pat 1–4 nedēļas, līdz īsto svētku sākumam. Bērni šo nedēļu laikā aizgūtnēm min, kuram būs kura dāvana, kas tajā varētu būt iekšā.

Arī mājas Austrālijā tiek rotātas gan no iekšpuses, gan ārpuses. Diemžēl Austrālijā nenotiek Ziemassvētku tirdziņi, toties katrā pilsētā norisinās Carols by Candlelight – brīvdabas koncerti, kurus var vērot arī televīzijā. Tajos dziedātāji, kori un orķestri sveču un Ziemassvētku lampiņu gaismā apbur publiku.

24. decembra vakarā bērni pie mājām izliek burkānu, pienu un kēksu, lai iepriecinātu Ziemassvētku vecīti un viņa „ziemeļbriežus” (kuri Austrālijā ir 6 balti ķenguri). 25. decembra rītā neviens bērns Austrālijā ilgi neguļ. Ziemassvētku vecītis ir katram sarūpējis dāvanas lielā maisā un maisu nolicis pie gultas. Dienas gaitā visi satiekas, rīko barbekjū un piknikus un vēlreiz dala dāvanas, šoreiz tās, kuras sarūpējuši paši, nevis Ziemassvētku vecītis.

Ziemassvētki, kuros gaidīts ikviens. Krievija

Krievijā Ziemassvētki sākas 6. janvārī, pusnaktī ar tradicionālajiem dievkalpojumiem pareizticīgo baznīcās, bet 7. janvārī pieņemts sveikt radus un draugus. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur šos svētkus svin tikai ģimenes lokā, aiz aizvērtām durvīm, Krievijā tos svin lielā draugu un radu pulkā un priecājās par katru viesi.

Ēdiens. Ziemassvētku vakars Krievijā ieguvis nosaukumu „сочельник”, kurš radies no rituāla ēdiena сочива, kas izgatavots no sarkanajiem kviešiem vai miežiem, griķiem un rudziem, sajauktiem ar medu, mandelēm un magoņu „pienu”. Ēdienu šajā dienā nedrīkstēja nobaudīt līdz pirmajai zvaigznei, pieminot Betlēmes zvaigzni, kura spīdēja par godu Kristus dzimšanai.

Ziemassvētkos visa ģimene satiekas pie bagātīgi klāta galda, kas sastāv no 12 ēdieniem. Uz galda ir gan pankūkas, gan zivju ēdieni, liellopu un cūku kāju želejas, pildīts sivēns ar putras piedevu, cūkas desa, cepeši, medus prjaņiki un, protams, zoss cepetis.
Dāvanas bērni saņem Vecgada vakarā, tās atnes Salavecis un Sniegbaltīte.

ASV

Lai cik tas dīvaini šķistu, jo ASV ir ticīga valsts, Ziemassvētkus tur sāka iemīļot tikai 19. gadsimtā. ASV ļoti strauji „aizņēmās” no citām valstīm tradīcijas: no Skandināvijas – bluķa dedzināšanu, no Anglijas – āmuļu karināšanu virs durvīm, no Meksikas – kamīna rotāšanu ar zvaigznēm un no Vācijas – tradīciju par egles iegādi un pušķošanu.

Ziemassvētku vakaram ASV ir mazāka nozīme nekā pie mums, jo daudzas ģimenes uz tradicionālo pusnakts misi dodas pirmajā Ziemassvētku dienā, savukārt Ziemassvētku vakarā bērni pie kamīna pakarina zeķes un cer, ka Santa Klauss nākamajā rītā tās būs piepildījis ar dāvanām.

Ēdiens. Kad dāvanas saņemtas, visa ģimene sēžas pie svētku galda, un viens no galvenajiem ēdieniem ir tītara cepetis. ASV Ziemassvētku diena ļoti maz atšķiras no Pateicības dienas.

Autors: Laura Krampe

Laika zīmes. Decembris (Vilku, Svētku mēnesis)

2011-11-30T16:42:00.000+02:00

Ziemas pirmā diena ir 1. decembris. Šajā dienā aizslēdz durvis Rudenim un atver vārtus Ziemai.

Ticējumi. Kāds 1. decembris, tāda pārsvarā arī ziema. Ja decembrī koku un krūmu zari biezās sniega pārslās tīti, tad lūzīs vasarā zari no augļu smaguma.

4. decembrī ir Bārbala. Tā ir Aitu diena, jo Bārbala (Bārbiņa) ir galvenā aitiņu aizbildne un vienīgā decembra diena pirms Ziemassvētkiem, kad gāja čigānos. Bārbalas vakarā jālēkā pa grīdu, ar rokām jāsit sev pa ceļiem, gurniem, galvu un jādzied: Strump, mani jēriņi, strump, kazlēniņi, Es pats strumpāju čigānu vakaru. Tas tika darīts, lai nākamgad aitas un kazas labi izdotos.

Ticējumi. Sniegaina un zvaigžņota Bārbalas nakts sola bagātu jēriņu birumu. Ja 4. decembrī pieaugošs mēness (šogad tā ir), tad īstais laiks cirst baļķus un gāzt pret ziemeļiem, lai tie būtu varen stipri un neplaisātu.

Niklāva (Nikolaja) jeb Zirgu diena ir 6. decembrī. Šī ir arī leģendārā kristiešu Svētā Nikolaja miršanas diena, bet līdz ar to daudzās Eiropas tautu tradīcijās, slepenu dāvanu nesēja bērniem - Ziemassvētku vecīša dzimšanas diena.

Ticējumi. Kas šo dienu nesvētī, tam nepadodas ne zirgi, ne vistas, ne aitas. Ja grib veselīgus zirgus - Niklāva dienā jādod zirgiem auzas ar pirms saules lēkta nokauta gaiļa asinīm.

13. decembrī ir Lūcijas. Sākot ar Lūciju, diena kļūstot jau par vienu vistas nagu garāka. Arī vilkači uz sapulci ellē dodas trīsreiz gadā – Vasarsvētkos, Jāņos un Lūcijās.

Ticējumi. Ja Lūcijās sniegputenis un pērkons, tad būs slikta ziema un slikts siena laiks. Ja Lūcijās daudz sniega, tad ap Jāņiem būs daudz lietusgāžu.

Pēdējie no četriem lielākajiem gada svētkiem ir Ziemassvētki. Senči Ziemassvētkus sāka svinēt 21. decembrī. Tos svinēja 3 dienas. No 24. decembra vakara līdz 27. decembrim vai pat ilgāk, svin Ziemassvētkus kristīgajā tradīcijā. Ziemassvētki ir laiks, kad iet čigānos, ar salmu rotājumiem izgrezno telpas, rotā eglīti, no mājas uz māju staigā Ziemassvētku vecītis un galdā tiek likts labākais, kas mājā atrodas. Ziemassvētku dienās Saule nokāpj no saviem debesu augstumiem un pēc kosmiska akta ar Zemi, sāk savu ceļu augšup, pretī Ziemeļzvaigznei. Tas ir vienīgās un patiesās Mīlestības piedzimšanas laiks.

Ticējumi. Ja Ziemassvētku naktī debesīs daudz zvaigžņu, būs bagāts nākošais gads. Kāds vējš iepūš Ziemassvētku pirmajā dienā, tāds galvenokārt pūtīs visu ziemu, bet jo īpaši, ziemas pirmajā mēnesī. Ja slapjš ir pēc Ziemsvētkiem – rudziem draud briesmas; ja pirms Ziemsvētkiem – rudziem nekas nedraud.

Vecgada vakara (31. decembris) tradīcijās jau iezīmējas Jaungads un tas ir sākums jaunam notikumu un tradīciju virknējumam.

Ticējumi. Ja Vecgada vakarā snieg, bites labi spietos un būs laba ābolu raža.

A.Burova restaurētās filmas

2011-11-23T10:45:00.000+02:00

2011.gada 25.novembrī plkst 13.00

Limbažu bērnu un jauniešu centrā

tiks demonstrētas leģendārā animācijas vecmeistara Arnolda Burova restaurētās filmas.

Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja noskatīties filmas:

Kikerigū

Tīģeris Ņau Ņau

Bums un Piramidons

Vanadziņš

Puķu Ansis

Sisidra

Latvijas dzimšanas diena.

2011-11-17T10:51:00.000+02:00

18. novembris – diena, kad tika proklamēta Latvijas Republika – Latviešu tautas valsts. Par šo dienu skolās māca arī citās zemēs, arī citas tautas šai dienā atcerēsies, ka tā ir Latvijas Neatkarības diena. Mēs esam Latvieši! Mums šī diena nedrīkst būt tikai kaut kāds datums. 18. novembrī mums ir tiesības iziet ielās ar savas valsts karogiem un justies lepniem, ka mūsu tēvi dzimuši šajā zemē, ka esam Latvieši.

Lūgšana par Tēvu zemi

Dod spēku, Augstais, visiem tiem,
Kas stāv par Tēviju un valsti –
Tos vienmēr viņu darbā balsti,
viņi cauri laikmetiem
Nes gaišu mūsu tautas vārdu:
Nekad lai šķelšanās un posts,
Un brāļu naids lai nesaārda.

Lai šajā zemē mūžam skan
Ir mūsu valoda, ir dziesmas,
Mums māci novērst visas briesmas,
Mums māci staigāt ceļus tos,
Kas cauri negaisiem un vētrām
Ved tautu gaišos aizmūžos.
Dod ilgu mūžu Tēvu zemei –
Un atdzimušai tautai šai,
Ko pats Tu esi saulē cēlis –
Dod saules mūžu Latvijai!
Dod saules mūžu LATVIJAI!

Leonīds Breikšs

Lāčplēša diena!

2011-11-10T17:47:00.000+02:00

Latvijas valsts svētki.

Novembŗa mēnesis Latvijas vēsturē rakstīts zelta burtiem. Tas ir svēts mēnesis, jo novembrī dzimusi Latvijas valsts un novembrī Latvijas brīvības cīņās atbrīvota Rīga. 11. un 18. novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas.

Lāčplēša Diena – Latvijas valsts armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Ne visi zina vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā tika pasludināta Lāčplēša diena.

Atskats vēsturē….

Cīņu ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu, respektīvi, cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.). Viņš 1919. gada 12. jūnijā ieradās Jelgavā pie vācu ģenerāļa Golca, kuŗa armijai, pamatojoties uz Strazdu muižas līgumu, bija jāatstāj Latvija.

Taču Golcs nepildīja līguma noteikumus un jau 26. septembrī noslēdza slepenu līgumu ar Bermontu. Mērķis bija iekarot Latviju. Bermonta armijā bija 50 000 vīri, 40 000 vāciešu, bet pārējie krievi. Sestajā oktobrī tika dota pavēle uzbrukt Rīgai. (9. oktobrī Bermonts sevi nosauca par kņazu Avilovu.)

Uzbrukums sākās 8. oktobrī. Latvijas valdība tādu notikumu gaitu nebija paredzējusi. Pret ienaidnieka 50 000 vīriem Latvijas armijā bija tikai 544 virsnieki un 10 662 kareivji. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā. Latvijas armija atkāpās uz labo krastu, izgrieza Daugavas tiltus.
Rīgā sākās liels satraukums, jo bermontiešu ienākšana Pārdaugavā bija reāls drauds Rīgai. Tieši šis ienaidnieka tuvums izraisīja milzīgu patriotismu.

Par padošanos neviens nedomāja. Organizēja jaunas kaŗavīru vienības, uz kuŗām Daugavmalas ierakumos devās studenti un pat skolnieki no skolas sola. Latviešu tauta cēlās kājās, lai pretotos bermontiešiem.

Daugavā iebrauca arī angļu un franču kaŗakuģi, kas sākumā izturējās neitrāli, bet, kad bermontieši sāka arī tos apšaudīt, 15. oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni.

Latviešu kaŗavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. Sākās Rīgas atbrīvošanas cīņas. 4. novembrī Rīgas 6. kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju.

Sevišķi asiņainas kaujas notika pie Sudrabkalniņa. Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu kaŗavīri cīnījās ar lielu sajūsmu un varoņgaru.
Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Bermontu armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās.
Vienpatsmitā novembrī, agrā rīta stundā, ienaidnieku izdzina no Pārdaugavas.

Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt Rīgas baznīcas, ļaudis sajūsmā pulcējās ielās.

Šajā dienā iedibināja Lāčplēša kaŗa ordeni ar devīzi «Par Latviju», 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu, jo beidzot bija piepildījies Andreja Pumpura pareģojums par Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku.
Uzbrukumi Bermonta armijai turpinājās, bermontiešus dzina pavisam ārā no Latvijas. 18. novembrī Bermonta-Avilova vietā par šīs armijas komandieri kļuva vācu ģenerālis Eberhards.

Viņš tūdaļ lūdza pārtraukt kaŗa darbību, bet Kārļa Ulmaņa valdība paziņoja, ka atbrīvošanas kaujas turpinās, jo ir kaŗa stāvoklī ar Vāciju. 21. novembrī atbrīvoja Jelgavu, bet jau 28. novembrī bēgošos bermontiešus iedzina Lietuvā. 1919. gada 1. decembrī Latvijas armijas vadība ziņoja, ka visa Kurzeme iztīrīta no ienaidnieka. Viens Latvijas atbrīvošanas cīņu posms bija beidzies.

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī – dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku.
Ordeņa darbības laikā – no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.

Ir izveidota Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietu karte…… Apskaties!
Autors: Egons Zīverts, 11.11.2010

Mārtiņdiena latviešu tautas tradīcijās

2011-11-09T10:06:00.000+02:00

Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.

Jau dzirdama ratu klaudzēšana un tūliņ – tūliņ jau sāks rībēt arī zeme, pats Mārtiņš būs klātu un gribam vai nē, bet Ziema brauks vienos ratos ar viņu!
Mēdz teikt, ka Mārtiņš atnesot ziemu. Mārtiņdienas tradīcijām ir sensena vēsture. Tas ir brīdis, kad pabeigti visi rudens darbi, jo šī diena iezīmē rudens izskaņu - laiku, kad vārti uz ziemu jau vaļā.

Pēc Saules kalendāra Mārtiņi ir vidū starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem, tas ir devītajā piecdienu nedēļā pēc Miķeļiem. Gregorija kalendārā, kas ir pamatā mūsdienu laika skaitīšanas sistēmai, Mārtiņi sanāk aptuveni 5.-6. novembrī.

Mārtiņa nozīme un saturs vislabāk saprotami, ja tos apskata salīdzinājumā ar Ūsiņu. Kā Ūsiņa, tā Mārtiņa būtības pamatā ir Saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm. Latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu dēls, kam pretī nostājas Mārtiņš kā Saules dilšanas teiksmu dēls. Latviešu dainas Mārtiņu un Ūsiņu liek pārī ar to ievietošanu pretējos punktos gadskārtas tecējumā, kas redzams no aprakstītām norisēm dabā un tālāk rod apstiprinājumu senā kalendāra iekārtojumā.

Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš zaļu apcirknīti.

Dainās Mārtiņš saskatāms arī ar karavīra īpašībām. Iespējams, ka ar to domāts gadalaikam raksturīga darbība – sirošana, jo senatnē ar sala iestāšanos sākas arī sirotāju uzbrukumi:

Atbrauca Mārtīņš, atrībināja,
Pakāra mēteli vārtstuburā.
Aizbrauca Mārtiņš norībēja,
Aiznesa mēteli zobena galā.

Mārtiņi senajā kalendārā ir vienas dienas svinības, bet dainas piemin arī Mārtiņu vakaru ar dažādām izdarībām, kas, tātad, sākušās iepriekšējā vakarā. Līdzīgi Miķeļiem, kas apvienoti ar Apjumībām, arī Mārtiņi svinēti vienlaicīgi ar Apkūlībām. Pats vārds sevī ietver svinēšanas iemeslu: nobeigtu labības kulšanu. Tomēr šim laikam lauku sētā ir vēl cita svarīga iezīme: tas ir lopu kaušanas laiks. Liecība par to arī atrodama dainās, kas apraksta gaļas dažādību Mārtiņa – Apkūlību mielastā. Dainās minēts arī Miesmetis, kas līdz ar budēļiem iet no mājas uz māju. No šiem dainu aprakstiem var secināt, ka Miesmetis ir lopu kaušanas laika personificējums. Mārtiņos pabeigti arī lauku aršanas darbi, labība ir izkulta, graudi sabērti klētī.
Mārtiņu – Apkūlību svinību mielasts ir bagātīgs. Galvenie ēdieni, kas minēti dainās ir vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, maize, alus, medus. Mārtiņu mielastam kauj gaili vai vistu, kas ir ziedojums Mārtiņam, līdz ar to tie ir arī Mārtiņa mielasta sastāvdaļa.

Pie pilna galda līksmībā un pārpilnībā norit Mārtiņu vakara svinības, kur netrūkst ne jautru dziesmu, ne deju, Mārtiņos arī beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un sākas jautrā ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Šai budēļos iešanai ir rituāla nozīme. Budēļi simbolizē mirušos garus – veļus, kas sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā budēļi saukti arī par Mārtiņbērniem. Budēļu raksturīgākās maskas ir kaza, vilks, lācis, dzērve, mazais vīriņš, siena kaudze, labības kūlis, nāve, čigāni. Budēļus no sētas uz sētu ved budēļu tēvs un māte. Saimnieki budēļus aicina istabā, pacienā, izjautā par nākotni un budēļiem dodoties uz citu sētu, solās tos gaidīt atkal citu gadu.
Tāpat kā citos senās gadskārtas svētkos arī Mārtiņos ļaudis ievēroja dažādus ticējumus, veica laika vērojumus, pareģoja nākotni un ar dažādam darbībām centās to ietekmēt savā labā:

Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas meitām jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči. Kas sapnī pacels, tas apprecēs.
Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
Ja Mārtiņos kokos ir sarma – nākamgad būs daudz dārza augļu.

Mārtiņu svinībām beidzoties, Mārtiņu pavada līdzīgi citiem gadskārtas teiksmu dēliem:

Ej, Mārtiņ, ej, Mārtiņ,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

(Materiālā izmantota informācija no Biezais H. Latviešu debesu dievu ģimene. Grīns M. Grīna M. Latviešu gads, gadskārta un godi. Šterna M. Senā gadskārta.)

Elpu aizraujošs skats pāri visai pilsētai

2011-11-08T11:19:00.001+02:00

Video: Elpu aizraujošs skats pāri visai pilsētai http://vimeo.com/31735389

Ceļojums topošajā Nacionālās bibliotēkas ēkā

Top Nacionālā bibliotēka jeb Gaismas pils. Foto: Edijs Pālens, LETA

Vita Bērziņa 8.novembris 2011 10:20

NOSŪTĪT

Latvijas Nacionālā bibliotēka 2013. gadā saviem apmeklētājiem vērs durvis jaunajā ēkā. Pagājušajā nedēļā Gaismas pili izstaigāja Ir.lv ārštata reportieri.

Gaismas pils būvniecība tika sākta 2008.gadā, tagad ēka jau ieguvusi skaidras aprises, darbi strauji iet uz priekšu. Galvenā arhitekte Nita Apsīte skaidro drošības noteikumus būvlaukumā - celtnieki te ir pirmajā vietā. Tiklīdz redzi kādu traktoriņu, kas ložņā gar pamatiem, jāmūk malā. Lai izstaigātu ēkas 12 stāvus, izmantojam evakuācijas kāpnes.

Iekšpusē vēl notiek darbi, tomēr pamazām kļūst skaidrs, kur kas atradīsies. Ēkas pirmais stāvs pilnībā būs atvēlēts sabiedriskai funkcijai, tas būs brīvi pieejams jebkuram apmeklētājam (arī tiem, kas nav reģistrēti bibliotēkas lasītāji). Tāpat visā bibliotēkā būs pieejams bezmaksas internets.

Pirmajā stāvā atradīsies Latvijas Grāmatniecības muzejs, izstāžu zāles, kā arī konferenču un koncertzāle. Arhitekte Apsīte stāsta, ka konferenču zāles akustiku būs iespējams variēt: "Runai ir nepieciešama "mīkstāka" akustika, bet mūzikai - "cietāka". Tāpēc atkarībā no vajadzības būs iespējams automātiski mainīt sienu paneļus." Pirmajā stāvā būs arī bibliotēkas veikaliņš, interneta kafejnīca un ēdnīca.

Zem pirmā stāva atradīsies tehniskās telpas un transformējamas konferenču telpas, kurās kopā vienlaikus varēs atrasties vairāk nekā 300 cilvēku. 2015.gada pirmajā pusē, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, jau iecerēta virkne konferenču un sanāksmju.

Lasītājiem - austrumpuse, darbiniekiem - rietumi

Bibliotēkas lasītājus apkalpos, sākot ar ēkas mezonīna stāvu. Tur būs Uzziņu un informācijas centrs un Jaunākās periodikas lasītava.

Ēka sadalīta divās daļās - austrumu puse ar skatu uz Daugavu atvēlēta lasītājiem, bet rietumu puse darbiniekiem. Bibliotēkas centrā atradīsies krātuves, kurās tiks nodrošināts glabāšanai nepieciešamais mikroklimats un drošība.

Bibliotēkā būs 1000 lasītāju vietas, viņiem būs brīvi pieejami 350 000 izdevumu. Lasītāju vietas atrodas uz austrumiem, kur saule iespīd tikai rīta pusē. Ēkas logi daļēji noklāti ar īpašu pārklājumu, kas slāpē gaismas spilgtumu, lai būtu vieglāk lasīt.

Arhitekte Apsīte stāsta, ka ir padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - ēkā būs lifti un speciālais aprīkojums, lai pārvietotos, kā arī būs darba vietas cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem. Viņa ar lepnumu stāsta, ka beidzot lasītājiem būs iespēja vairāk pašiem doties pie plašiem grāmatu plauktiem, jo tas apmeklētājam atvieglo lasīšanu - daļu grāmatu nebūs jāpasūta bibliotekāriem.

Tāpat esot padomāts arī par komfortu. Būs dīvāni, kuros lasīt grāmatu, un klusāki stūrīši, kur apspriesties, netraucējot citus lasītājus.

No folkloras līdz konfekšu papīrīšiem

Otrajā stāvā atradīsies Sociālo un humanitāro zinātņu lasītava. Trešajā stāvā - Tautsaimniecības literatūras un periodikas lasītavas. Ceturtajā stāvā - mākslas centrs (mūzikas, vizuālās mākslas lasītavas) un audiovizuālais centrs.

Piektajā stāvā atradīsies Letonikas lasītava un Baltijas Centrālā bibliotēka. Turpat būs arī Reto grāmatu un rokrakstu izstādes un lasītava, un Latviešu folkloras krātuves lasītava. Arhitekte arī lepojas, ka beidzot apmeklētājiem būs kārtīgi apskatāms Dainu skapis, kurš tiks izvietots bibliotēkas telpās.

Sestajā stāvā būs Kartogrāfisko izdevumu lasītava un Sīkiespieddarbu lasītava. Tajā varēs aplūkot milzīgu skaitu sīkdarbu, to skaitā teātru afišas, vēlēšanu biļetenus un pat konfekšu papīrīšus.

Bērnu literatūras centrs atradīsies 7.stāvā. Bibliotēkzinātnes un informācijzinātnes centra lasītava atradīsies 8.stāvā. Savukārt 9.stāvs atvēlēts grāmatu krātuvei un serveru telpai.

Desmitajā stāvā atradīsies tehniskās telpas, bet 11. un 12.stāvs būs atvēlēts publiskiem pasākumiem. Ņemot vērā, ka no bibliotēkas paveras elpu aizraujošs skats pāri visai pilsētai, arī šī iespēja būs pieejama visiem bibliotēkas apmeklētājiem.

Patlaban Nacionālā bibliotēka joprojām, tāpat kā pirms simts gadiem, atrodas pašā Rīgas centrā - Elizabetes un Krišjāņa Barona ielu krustojumā. Pirms gada ēkas galvenajā grāmatu krātuvē iegruva grīda un apdraudēti bija vairāki desmiti tūkstoši grāmatu. Apskādētie iespieddarbi toreiz tika glābti ar saldēšanas tehniku, un viss beidzās laimīgi. Taču toreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis teica, ka notikušais liek arvien vairāk ilgoties pēc jaunās ēkas Pārdaugavā.

Kopējās LNB izmaksas plānotas 114,6 miljoni latu līdz bibliotēkas atklāšanai. Taču izmaksas varētu būt mazākas, jo reizi ceturksnī notiek reālo izmaksu salīdzināšana ar plānoto.

Laiks novembrī. 2011. gads

2011-11-01T17:18:00.000+02:00

1. novembrī ir Garu diena. Šajā dienā senču gari nāk uz savām bijušajām mājām, lai redzētu, kā dzīvo dzīvie un vai sargā sentēvu tikumus.

Ticējumi. Kādi vēji iepūš 1. novembrī, tādi pārsvarā pūtīs laikā no Katrīnām līdz Andrejiem.

Dvēseļu diena ir 2. novembrī. Visu šogad mirušo dvēseles klīst apkārt līdz par Dvēseļu dienai, kad tās paliekamu vietu atrod kapsētā.

Ticējumi. Sals Dvēseļu dienā sola sniegainu un aukstu ziemu. Ja miglaina Dvēseļu diena – būs mīksta ziema.

Mārtiņi (10. novembris) ir sala mēneša galvenie svētki. Ja Jurģis (23. aprīlis) iezīmēja zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji – visa tā nobeigumu.

Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars nozīmēja Veļu laika beigas. Ar Mārtiņu vakaru sākās Budēļu laiks, kas turpinājās līdz pat Metenim. Mājinieki buduļus centās godam uzņemt un pamielot. Ja budēļos Mārtiņos vairāk iet vīrieši, tad Katrīnās - sievietes.

Ticējumi. Ja Mārtiņos salst – Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.

21. novembrī ir Kustoņu diena. Šajā dienā arī meža valdnieks Lācis „atmet visam ar ķepu” un dodas ziemas miegā.

Ticējumi. Ja laikā ap 21. novembri odi vēl sijājas, tad būs lēna, silta ziema.

Katrīnas ir 25. novembrī. Arī Katrīnās iet čigānos. Atšķirība tā, ja Mārtiņos galvenie čigānos gājēji bija vīrieši, tad Katrīnās – sievietes.

Ticējumi. Migla Katrīnās uz mīkstu, bet sniegainu ziemu. Ja Katrīnas čurā (līst), tad Andrejs spaida (salst). Sals laikā ap Katrīnām norāda uz siltu laiku Pavasara Mārā (25. marts).

Andrejus svin 30. novembrī. Līdz tiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Andreja naktī svarīga vieta ir zīlniecībai. Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs līgavaiņi.

Ticējumi. Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina.

Par laiku novembrī

Oktobris aizsteidzās ar jauku, siltu laiku. Oktobra salnas ir bijušas tik saudzīgas, ka dažviet ģeorģīnes vēl zied, bet pūpolvītola zaros jaunie pūpolīši zīmējas. Arī kukaiņi vēl rosās, bet ķiršu koki, sniegu nesagaidījuši, nomet pēdējās sarkanrudās lapas. Tas viss liecina, ka ziema nāks lēni un pakāpeniski.

Mēneša pirmajā pusē, laikā līdz Mārtiņiem (10. novembris), pārsvarā turpināsies vēlam rudenim atbilstošs laiks. Rudenīgi silts, brīžiem miglains, ar nelielu smidzinošu lietutiņu. Dažviet naktīs arī vieglas salnas. Ap Mārtiņiem laiks mainīsies un iespējams, ka Mārtiņa nedēļas beigās, ap 13. novembri, vietām jau varētu snigt. Vēlāk, mēneša vidū, īslaicīga sniega mākoņi jau pārstaigās daudzviet un sals pastiprināsies. Tam visam sekos arī atlaideņi, kas radīs šķīdoni un slidenus ceļu. Novembra otrajā pusē, laikā ap Katrīnām (25. novembris), sals var pastiprināties un nokrist līdz -12 grādu atzīmei. Nokrišņi sniega veidā palielināsies, reizēm arī putinās. Laiks jau droši pagriezīsies uz ziemas pusi.

Rudens zīmīgās dienas (Mārtiņi, Katrīnas, Andreji) nosaka valdošos vējus, bet jo īpaši laikā līdz Ziemasvētkiem. Šīs dienas ir vārti ziemas vējiem. Katrīnu – Andreju nedēļā sākas vilku laiks, kas ir gada tumšākais un drūmākais laiks. Lai šo laiku darītu gaišāku un priecīgāku, līdz ar sveču gaismu Adventa (27. novembris) vainagā, senči šajā laikā gāja vakarēties viens pie otra un stāstīja pasakas, minēja mīklas un zīlēja nākotni...

Vilis Bukšs

NAIS datu bāzes bezmaksas izmēģinājums.

2011-11-01T14:45:00.000+02:00

No šodienas 01.11.2011. – 01.12.2011. visām Latvijas pašvaldību publiskajām bibliotēkām NAIS (Normatīvo Aktu Informācijas Sistēma) datu bāze ir pieejama bez maksas. Resursu pieeja pievienota bibliotēkas IP adresei.

Pieeja datu bāzei: http://pro.nais.lv

Izglītības labākais draugs – internets

2011-10-13T13:32:00.001+03:00

Šķiet, ka secinājums – internets palīdz mācībās – ir 21. gadsimtam pavisam loģisks un pašsaprotams. To atzīst gan paši skolēni un studenti, gan viņu vecāki un skolotāji.

Lattelecom un tirgus izpētes aģentūrasTNS Latvia veiktais pētījums šo apgalvojumu apstiprina pilnībā – vairāk nekā 95% studentu un skolēnu, kas vecāki par 15 gadiem, uzskata, ka pieeja internetam atvieglo mācību procesu kopumā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Internetam ir būtiska nozīme vairākos mācību procesa posmos. Gandrīz visos gadījumos (96%) skolēni un studenti atzīmē, ka internets palīdz vienkāršāk sameklēt nepieciešamo informāciju. Tāpat par svarīgu interneta funkciju tiek uzskatīta iespēja virtuāli sazināties ar studiju vai skolas biedriem (79% gadījumu), sekot līdzi sekmēm (61%) un iegūt jaunas idejas (57%). Trešdaļā gadījumu jaunieši atzīst, ka internets viņiem palīdz atslābināties un atgūt spēkus pēc mācībām. Arī faktam, ka internets palīdz gūt labākas sekmes, piekrīt 94% aptaujāto studentu un 88% skolēnu.

Nenoliedzami, ka gudro tālruņu un interneta attīstība paralēli veicina arī jaunu špikošanas metožu rašanos. Tradicionālās norakstīšanas metodes piedzīvo savu norietu, atbrīvojot ceļu jaunām un modernām – 48% skolēnu un studentu atzīst, ka vismaz reizi savā mācību laikā ir norakstījuši vai meklējuši pareizās atbildes internetā. Turklāt katrs otrais ir slepus izmantojis internetu mācību stundās, lekcijās, semināros un eksāmenos, kad pasniedzējs to nav ļāvis.

Visiem, kuri mācās un māca, tiek pavērtas arvien plašākas iespējas iegūt informāciju, lai paplašinātu zināšanu loku un apgūtu jaunas vai uzlabotu esošās prasmes. Lietotāji novērtē, ka tehnoloģijas īsā laikā ļauj piekļūt daudzpusīgam informācijas klāstam, taču ir jāprot atlasīt sev derīgie avoti un materiāli no lielā apjoma, ko sniedz internets.

Populāri avoti, kas tiek izmantoti mācībās, ir:

■ Mācību materiāli, uzdevumi, centralizēto eksāmenu paraugi (www.liis.lv, www.dzm.lv, www.visc.gov.lv u.c);

■ Vārdnīcas (Tilde web vārdnīca, www.letonika.lv, www.tezaurs.lv u.c.);

■ Enciklopēdijas (piemēram, vispārīgās enciklopēdijas www.wikipedia.org, www.eoearth.org u.c.);

■ Datubāzes (Latvijas Zinātņu akadēmijas terminu vārdnīca, www.termini.lv);

■ Bibliotēku kopkatalogi (Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopkatalogs, universitāšu bibliotēku kopkatalogi);

■ Augstskolu un universitāšu mācību platformas internetā (video lekcijas, mācību materiāli elektroniskā formātā u.c.), skolvadības sistēmas;

■ Akadēmiskie žurnāli (Ebsco, Sage u.c.);

■ Grāmatas elektroniskā formātā (Ebrary, Google books, Safari books);

■ Mācību materiālu paraugi (www.atlants.lv, www.refoo.lv);

■ Kopīgoti dokumenti ar skolas vai studiju biedriem;

■ Dažādi citi izglītojošie materiāli, piemēram, valodas apgūšanas programmas, CSDD testi, virtuālās ekskursijas pa muzejiem, kartes u.c.

Skolotāju attieksme pret interneta iesaistīšanu mācību procesā ir visnotaļ pozitīva – tā apgalvo 68% skolēnu un studentu. Mūsdienās vairākums skolotāju paši izmanto internetu, lai sagatavotos mācību stundām vai interaktīvā veidā pasniegtu skolēniem sarežģītākās tēmas. Interneta izmantošanu sekmē arī dažādas skolotājiem paredzētas apmācības programmas. Turklāt arī atzīmju un komentāru publicēšana skolvadības vai augstskolu sistēmās notiek, pateicoties skolotāju prasmēm izmantot modernākos resursus, ko novērtē arī paši apmācāmie.

Piemēram, skolvadības sistēma eklase jeb virtuālā klase patlaban ir neaizstājams palīgs mācību procesa organizēšanā skolās. Tā ļauj vecākiem, skolotājiem un skolēniem no jebkuras vietas, kur pieejams internets, sekot līdzi būtiskai informācijai par mācībām, piemēram, sekmēm un kavējumiem. 2010./2011. mācību gadā eklasi lietoja 610 skolas Latvijā, kas ir aptuveni 70% no visām skolām, turklāt eklasē ik dienu tika ievadīti vērtējumi un cita ar mācību procesiem saistītā informācija par 136 428 skolēniem. Aptaujātie jauniešu vecāki apstiprina interneta nozīmi – 53% respondentu uzskata, ka iespējai izmantot internetu mācību procesā ir diezgan liela nozīme, bet 24% tam piešķir pat ļoti lielu nozīmi.

E-klase.lv 13.10.2011.

Draugiem.lv izveidojuši «Foursquare» līdzinieku

2011-10-12T09:06:00.000+03:00

Turpmāk portāla «Draugiem.lv» «Android» un «iPhone» aplikāciju lietotājiem būs iespēja norādīt savu aktuālo atrašanās vietu, izmantojot jauno pakalpojumu «Vietas», portālu «Apollo» informēja «Draugiem.lv» sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Palkavnieks.

Foto: ekrānuzņēmums

Šī iespēja ļaus taviem draugiem uzzināt, kur Tu esi bijis un kur atrodies pašlaik un, iespējams, tas būs iemesls lai satiktos klātienē.

«Draugiem.lv» direktore Agnese Zērne stāsta: «Mēs allaž esam raudzījušies, kas interneta un jo īpaši sociālo tīklu jomā notiek pasaulē. «Draugiem.lv» vietas pēc būtības ir īpaši draugiem.lv lietotājiem izveidots pasaulē populārā Foursquare risinājums. Tiem, kas Latvijā jau lieto šo starptautisko servisu būs pavisam viegli to savienot ar mūsu veidoto.»
Kā liecina pasaules pieredze, šāds serviss pamatā interesants ir aktīvajiem sociālo tīklu lietotājiem, kurus aizrauj modernās tehnoloģijas. Mēs redzam, ka nāktonē Vietas varētu būt ne vien papildus saziņas veids mūsu lietotājiem, bet arī lieliska pievienotā vērtība «Draugiem.lv» biznesa lapām.

«Draugiem.lv» misija ir veicināt aktīvu komunikāciju starp portāla lietotājiem, kā arī iesaistīt šajā procesā uzņēmumus, kuru profilu skaits draugiem.lv sasniedzis jau vairākus tūkstošus. Mēs vēlamies, lai pateicoties sociālā tīkla iespējām, cilvēki spētu atrast draugus un domubiedrus ne vien interneta vidē, bet arī ārpus tās. Jaunais pakalpojums - «Vietas» noteikti šo saziņu veicinās.
«Draugiem.lv Vietas» varēs lietot, izmantojot viedtālruņos iebūvēto GPS un pasaulē populārā mobilā sociālā tīkla «Foursquare» risinājumu. Lai izmantotu «Draugiem.lv Vietas» nebūs obligāti jāreģistrēja «Foursquare», savukārt jau reģistrētie «Foursquare» lietotāji varēs savus kontus savienot un turpmāk lietojot «Draugiem.lv Vietas» informācija publicēsies arī «Foursquare».
Kā tas darbojas?
Piemēram, tu atnāc uz kinoteātri vai koncertu, kafejnīcu vai parku un savā mobilajā tālrunī «Draugiem.lv» aplikācijā atzīmē, ka tur atrodies. Visi Tavi draugi sadaļā Runā ierauga, tavu ierakstu un, ja viņi tajā brīdī atrodas līdzās, rodas reāla iespēja satikties - kopā ieturēt maltīti, aprunāties pēc filmas apmeklējuma vai vienkārši sasveicināties klātienē.
«Draugiem.lv» unikālo statusu, vienīgajiem Eiropā spējot saglabāt nacionālo sociālo tīklu kā vadošo interneta lietotāju platformu, nodrošina plašais funkciju klāsts un to atbilstība starptautiskajiem standartiem. Mēs allaž esam uzskatījuši, ka mums mūsu lietotājiem jāpiedāvā iespējami daudzveidīgs augstākās kvalitātes servisu klāsts, tāpēc tagad plašajām «Draugiem.lv» iespējām pievienots arī jaunais serviss – «Vietas»» - turpina A.Zērne.
Lejupielāde:
«Android Market» «Draugiem.lv» aplikācija
«Apple App Store» «Draugiem.lv» aplikācija

Stīvs Džobss miris

2011-10-06T11:02:00.000+03:00

Mūžībā aizgājis ASV tehnoloģiju kompānijas Apple bijušais vadītājs un līdzdibinātājs Stīvs Džobss (Steve Jobs). Viņam bija 56 gadi, ziņo BBC.

Stīvens Pols Džobss (angļu: Steven Paul Jobs; dzimis 1955. gada 24. februārī, miris 2011. gada 5. oktobrī) bija Apple Computer izpilddirektors un viena no vadošajām figūrām datoru industrijā.

Viņš sekmēja mājas datoru izplatību, kopā ar Stīvu Vozņaku 1976. gadā nodibinot Apple un izlaižot mājas datoru Apple II. Vēlāk viņš bija viens no pirmajiem, kas saredzēja grafiskās lietotāja saskarnes un datorpeles komerciālo potenciālu, un šīs tehnoloģijas tika ieviestas Apple Macintosh datoros.

Džobss bija arī Pixar animāciju studijas izpilddirektors, līdz 2006. gadā to iegādājās The Walt Disney Company. Viņš bija Disney lielākais akcionārs. Kā Apple izpilddirektors oficiāli saņēma 1 $ lielu algu gadā.

«Stīva mirdzums, kaisle un enerģija bija avots neskaitāmām inovācijām, kas bagātina un uzlabo visu mūsu dzīvi. Stīva dēļ pasaule ir nesalīdzināmi labāka,» teikts Apple paziņojumā.

Džobss jau 2004. gadā atklāja, ka ir slims ar aizkuņģa dziedzera vēzi, un piecus gadus vēlāk viņam tika veikta aknu transplantācija.

Microsoft boss Bils Geitss jau paudis viedokli, ka Džobsa «milzīgo ietekmi jutīs vēl daudzas paaudzes».

Labus vārdus Apple līdzdibinātājam veltījis arī ASV prezidents Baraks Obama: «Mišela un es esam apbēdināti, uzzinot par Stīva Džobsa aiziešanu. Stīvs bija starp varenākajiem Amerikas novatoriem - pietiekami drosmīgs, lai domātu citādāk, pietiekami pašpārliecināts, lai ticētu, ka var mainīt pasauli, un pietiekami talantīgs, lai to izdarītu.»

Savukārt ASV, Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs paziņojis, ka Amerika zaudējusi ģēniju, kurš paliks atmiņā kopā ar Edisonu un Einšteinu.

Džobss aizgāja mūžībā neilgi pēc tam, kad Apple prezentēja savu jaunāko iPhone 4S modeli.

Janvārī veselības dēļ Stīvs Džobss devās atvaļinājumā, bet augustā atkāpās no vadītāja amata, nododot savus pienākumus Timam Kukam.

Apple, kuras tirgus vērtība ir 351 miljards ASV dolāru, šobrīd ir pasaulē vērtīgākā tehnoloģiju kompānija. Vērtīgāka ir tikai naftas kompānija Exxon Mobil.

Lapčenoks maksā dārgāk nekā Bejonsē

2011-10-06T10:20:00.000+03:00

Kopš pagājušās nedēļas beigām arī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams pasaulē lielākais interneta veikals iTunes. Pašmāju mūzikas eksperti sarunā ar Izklaidi skaidro, ko tas īsti nozīmē un kā iTunes mainīs mūsu dzīvi.

Veikals iTunes ir ASV datorkorporācijas Apple lolojums. Visā progresīvajā pasaulē, par kuras sastāvdaļu 29. septembrī beidzot oficiāli kļuvusi arī Latvija un vēl 11 Eiropas valstu, tas piedāvā ne tikai mūziku, bet arī filmas, televīzijas šovus, grāmatas un audiogrāmatas, podkāstus (lejupielādējami audio un video faili) un spēles. Līdz ar iTunes ienākšanu Baltijā šeit var legāli iegādāties vairāk nekā 13 miljonus dziesmu – agrāk šīs iespējas (ar uzsvaru uz vārdu «legāli») mums nebija. Savukārt Latvijas māksliniekiem arī iepriekš nekas netraucēja būt pārstāvētiem iTunes katalogā, lai izplatītu savu mūziku digitālajā formātā tajās valstīs, kurās darbojas šis veikals.

Ieiet iTunes veikalā var, izmantojot datoru, atskaņotāju iPod Touch, iPhoneun iPad. Visus norādījumus latviešu valodā var izlasīt Apple mājaslapā (www.apple.com/lv/itunes). Patlaban Latvijas lietotāji iTunes var iegādāties mūziku un grāmatas, kā arī lejupielādēt programmas saviem Apple«gadžetiem» un dažādus pašmāju un ārzemju podkāstus. Filmas mums vēl nav pieejamas. Veikalā ir arī diezgan daudz bezmaksas prieku – jūs varat iegūt grupas Coldplay piecu dziesmu minialbumu, kas ierakstīts Londonā nesen notikušajā iTunes sponsorētajā festivālā, kā arī vairākas grāmatas, par kurām nekas nav jāmaksā.

Vairāk lasiet ceturtdien, 6. oktobrī, žurnālā Izklaide TV!

Jegors Jerohomovičs, 2011. gada 5. oktobris

Sveiciens Skolotāju dienā

2011-10-01T13:42:00.000+03:00

Latvijā Skolotāju dienu svin oktobra pirmajā svētdienā, šogad – 2.oktobrī. Bet citviet pasaulē skolēni pateicību par sniegtajām zināšanām saviem skolotājiem izsaka 5.oktobrī. Paldies par enerģiju, pacietību, zināšanām un sirds siltumu, ko Jūs, skolotāji, atdodat bērniem un jauniešiem!

Skolas sirdspuksti ir skolēni,
Bet skolas stiprums – skolotāja.
Ja skola ir lukturis,
Kas dāvā gaismu,
Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.
Ja skola ir burvju dzēriens,
Kas dod spēku,
Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.
Ja skola ir templis,
Kas sniedz mieru,
Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.
Tik ilgi būs pasaule šī,
Cik ilgi būs skola
Un skolas dvēsele – skolotāja.

Šodien obligāti jāsabučo omīte!

2011-10-01T13:27:00.000+03:00

Šodien visā pasaulē atzīmē Starptautisko veco ļaužu dienu

Svētdiena – Tēva diena!

2011-09-07T11:30:00.000+03:00

Samīļo tēti!

Latvijā Tēva dienu atzīmē septembra otrajā svētdienā, attiecīgi šogad – 11. septembrī.
Lēmumu par Tēva dienu Saeima pieņēma tikai 2009. gada 10. septembrī. Likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» pieņemts, ka Tēva diena katru gadu būs septembra otrā svētdiena.

Lai mums pieder vēl ilgi tavas gādīgās rokas un vārdi,

Ko tu padomam saki, dzīves raizes, kad māc.

Lai vēl ilgi mēs tevi šajās mājās sajūtam blakus,

Lai tu zaļo kā ozols, gadi, ko nenomāc.

Lai mūs stiprini garā un bērnus samīļo cieši.

Lai tavi gudrības vārdi iesējas sirdī kā kvieši.

Lai mūsu saknēm vēl ilgi svēkavots vari būt, tēt. !

Apsveicam visus , kas mācās, skolas gaitas uzsākot!

2011-09-02T10:53:00.002+03:00

Šurp, grāmatas, uz skolu,

Es būšu teicamnieks!

Tad māmiņai un tētiņam

Un Dzimtenei būs prieks!

LGB interneta lasītavas darbinieki.

ES VARU BŪT PREMJERMINISTRS TV spēle jauniešiem

2011-08-29T11:41:00.000+03:00

Latvijas Televīzija (LTV1) jau otro gadu aicina aktīvus un erudītus jauniešus no visas Latvijas piedalīties televīzijas spēlē „Es varu būt premjerministrs!”.

TV piecu raidījumu cikla „Es varu būt premjerministrs!” mērķis ir mainīt Latvijas nākotni un veidot labāku valsti, meklēt aktīvi domājošu paaudzi, kuri ir gatavi cīnīties un aizstāvēt savu viedokli par dažādām ar valsts pārvaldi un starptautisko politiku saistītām tēmām, kuriem ir jaunas idejas valsts attīstībai un kuri redz sevi nākotnē valsts priekšgalā.

Par televīzijas spēles dalībnieku var kļūt ikviens jauns cilvēks vecumā no 18 līdz 30 gadiem neatkarīgi no savas politiskās pārliecības, pieredzes un ambīciju apmēra. Pretendentiem jāizveido video materiāls līdz 60 sekundēm, kurā jāatbild uz jautājumu „Kāpēc es domāju, ka varu būt premjerministrs?” un kopā ar spēles dalībnieka anketu jānosūta uz e-pasta adresi : premjerministrs@premjerministrs.lv vai pa pastu uz adresi „Es varu būt premjerministrs!”, biedrība Jaunās demokrātijas centrs, Blaumaņa iela 11/13-12, Rīga, LV1011 .

Plašāka informācija par projektu LTV interneta vietnē: www.premjerministrs.lv

Informāciju sagatavoja:

Ketija Fogele, tālr.: 29452007, e-pasts: ketijafogele@gmail.com, premjerministrs@premjerministrs.lv

Daina Markova, LTV1 kultūras, bērnu un izklaides raidījumu satura redaktore

tālr. 67200268, mob. tālr. 29250832, e-pasts: daina.markova@ltv.

Google sāk fotografēt Latvijas pilsētas

2011-08-25T13:36:00.000+03:00

Google publiskojusi plašāku informāciju par attēlu vākšanu Latvijā, lai uzlabotu Google Maps Street View funkciju Google Maps pakalpojumā. No šodienas divu mēnešu laikā tiks fotografētas 15 Latvijas pilsētas. Google mašīnas fotografēs arī šo pilsētu savienojošās automaģistrāles, ceļus un apkaimes. Pilnībā tiks fotografētas Rīga, Sigulda, Cēsis, Valmiera, Jēkabpils, Rēzekne, Daugavpils, Ogre, Bauska, Jūrmala, Jelgava, Tukums, Liepāja, Ventspils un Kuldīga.

Google automašīnu braukšana pilsētās var ilgt līdz pat diviem mēnešiem, mazākās pilsētās vienu mēnesi. Google automašīnu braukšana notiks vienlaicīgi vairākās pilsētās. Fotogrāfiju vākšanas periods ir aptuvens un precīzāki grafiki ir grūti prognozējami, jo datu ievākšana ir atkarīga no laika apstākļiem un satiksmes.

Papildus pilsētām Google Street View automašīnas fotografēs arī tūrismaapskates objektus, kurus iepriekš ieteikusi Tūrisma attīstības Valsts aģentūra (TAVA). Street View kartē tiks iekļauti tādi objekti kā Aglonas bazilika, Gaujas nacionālais parks, Rundāles pils, Turaidas muzejrezervāts un citi objekti.

Google iegulda ārkārtīgi daudz resursu, lai aizsargātu indivīdu privātumu, vienlaikus ļaujot visiem lietotājiem gūt labumu ar šīs funkcijas palīdzību. Visas kartē redzamās cilvēku sejas un automašīnu numuru zīmes tiek izpludinātas, lai aizsargātu personu privātumu. Pēc kartes publicēšanas ar "ziņot par kļūdu" funkciju cilvēki varēs ziņot par attēliem, kas jāizpludina, aizpildot nelielu veidlapu ar precīziem to atrašanās parametriem.

Reklāma

Google fotouzņēmumu vākšanas plānus ir apspriedis ar Datu valsts inspekciju (DVI) un iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus. DVI neiebilst pret Google Street View ieceri fotografēt Latvijas pilsētu ielas un Latvijas iekļaušanu Google Maps "ielu skata" kartē.

Street View karte ir ļoti populāra funkcija Google Maps servisā, kur šādā veidā apskatāmas nu jau vairāk nekā 30 valstis visā pasaulē. Karte ļauj lietotājiem detalizēti izpētīt un orientēties kādā noteiktā pilsētā vai apkaimē ar panorāmas skata palīdzību. Šī funkcija ir pieejama arī tādās Google programmās kā Google Earth un Google Mapsmobilo telefonu versijā.

Iegūtie fotoattēli tiks rūpīgi apstrādāti un savienoti. Šis tehnoloģiski sarežģītais process var aizņemt vairākus mēnešus. Pēc apstrādes bildes kā panorāmas skats būs pieejamas Street View Google Maps kartē, konkrēts publicēšanas datums vēl nav zināms.

Vietās, kur Street View ir pieejams, "ielu skatu" varēs apskatīt, pietuvinot karti maksimāli tuvu ar pietuvināšanas funkciju vai ievelkot no kreisās kartes malas Google Maps oranžo „Pegman” ikonu vajadzīgajā vietā. Šādā veidā "ielas skatā" varēs apskatīt interesējošo restorānu, vēl pirms esat ieradušies, plānot ceļojuma maršrutus, sarunāt tikšanās vietu vai pildīt ģeogrāfijas mājas darbus.

Nekustamā īpašuma pārdevēji un pircēji ar šīs funkcijas palīdzību var būtiski ietaupīt laiku un kartē jau iepriekš izpētīt izvēlētā īpašuma apkārtni. Tāpat varat izmantot šo karti, lai noskaidrotu braukšanas virzienus. Savukārt uzņēmēji un valsts iestādes šo karti var ievietot savā mājas lapā, tādējādi uzlabojot pakalpojumu sasniedzamību, piemēram, norādot tuvākās bibliotēkas, tuvāko pakalpojuma sniedzēju vai restorānu.

Ar tūrisma objektiem saistītiem uzņēmumiem, iestādēm un vietējām pašvaldībām ir iespēja nosūtīt ielūgumus StreetView komandai uz e-pastustreetview@regio.ee, lai iekļautu kādu īpaši svarīgu objektu vai vietu Street View kartē.

Interneta vietnē www.google.lv/streetview varēs sekot Street View automobiļiem un iepazīties ar to braukšanas grafiku.

Sabiedriskais informācijas pieejas punkts

2011-06-29T13:38:00.000+03:00

Sabiedriskais informācijas pieejas punkts

2011-06-22T15:18:00.003+03:00

Labdarības projektam „Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” atklāts ziedojumu tālrunis 90006881

2011-06-15T17:07:00.000+03:00

Labdarības projektam „Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” tagad ir iespējams ziedot arī piezvanot pa 1 lata ziedojumu tālruni 90006881. Joprojām ziedot iespējams būs arī portālā www.ziedot.lv. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (Biedrība) uzsākusi projektu, lai palīdzētu labākajām un jaunākajām bērnu grāmatām nonākt bibliotēkās.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde: „Ziedojumu tālrunis izveidots, lai ziedot būtu ērti un viegli ikvienam, kas to vēlas. Pieci zvani uz ziedojumu tālruni ļaus iegādāties un uzdāvināt kādai bibliotēkai vienu bērnu grāmatu! Dosim iespēju mūs bērniem lasīt!”

„Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” mērķis ir nepieļaut, ka Latvijas bibliotēkās tiek apturēta bērnu lasīšanas veicināšanas programma „Bērnu žūrija”, kas nodrošina bibliotēkas ar labāko bērnu grāmatu izlasi un interesantu pasākumu programmu. Katru gadu tūkstošiem bērnu tiek iesaistīti grāmatu lasīšanā un vērtēšanā. Līdzekļu trūkuma dēļ daudzās Latvijas bibliotēkās jau apturēta „Bērnu žūrijas” darbība, lasošo bērnu skaits strauji sarucis.

Par vēstniekiem projektam „Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” piekrituši būt daudzi sabiedrībā zināmas personības. Tie ir cilvēki, kuri novērtē lasīšanas nozīmi bērnu attīstībā un vēlas palīdzēt, lai labas grāmatas būtu pieejamas ikvienam bērnam visā Latvijā, neatkarīgi no ģimenes rocības vai dzīvesvietas: Evelīna Strazdiņa, Kārlis Kazāks, Andris Sējāns, Una Gavare, Irīna Pīgozne, Mārtiņš Zemītis, Lauris Liepa, Inese Zandere, Sarmīte Ēlerte, Ilze Dobele, Elīna Bīviņa, Ilze Egle, Toms Auškāps, Dace Vizule, Indra Sproģe, Gatis Rozenfelds, Lienīte Osipova, Aurēlija Anužīte – Lauciņa, Lauris Aleksejevs, Dāvis Auškāps, Ingus Ulmanis, Daina Jāņkalne, Pauls Raudseps.

Uzmanību visiem!

2011-06-14T09:58:00.000+03:00

Karstās ziņas no velobrauciena Kopenhāgena- Berlīne

2011-06-02T11:51:00.000+03:00

http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/jaunumi/karstas_zinas_no_velobrauciena_kopenhagena___berline/karstas_zinas_no_velobrauciena_kopenhagena___berline/

No 28.maija līdz 7.jūnijam notiek pasaulē pirmā starptautiskā riteņbraukšanas ne-konference bibliotekāriem un bibliotēku mīļiem Cycling for Libraries, kuru organizē riteņbraukšanas entuziasti no Somijas, Vācijas un Dānijas (vairāk par idejas attīstību un projekta mērķiem šeit). Pasākuma oficiālā mājas lapa -www.cyclingforlibraries.org

9 dienās 100 pasākuma dalībnieki ar velosipēdiem nobrauks 650 km. Brauciena laikā ir plānoti semināri, diskusijas, bibliotēku apmeklējumi, pieredzes apmaiņa, kontaktu dibināšana. Katram dalībniekam jau iepriekš bija jāizvēlas savs jautājums, kas saistīts ar bibliotekāro darbu. Brauciena laikā uz to būs jārod atbildes. Ne-konferences rezultāti tiks prezentēti 7.jūnijā Vācijas bibliotekāru kongresā.

No Latvijas velotūrē piedalās 5 apbrīnojamas bibliotēku nozares pārstāves:

1. Silvija Tretjakova - LNB Bērnu literatūras centra vadītāja un LBB priekšsēdētāja. Pieteiktā tēma - laika menedžments bibliotēku darbā;

2. Ilze Čilipāne - LNB Bērnu literatūras centra galvenā bibliotekāre un LBB sekretāre. Pieteiktā tēma - atrast veidu, kā iemācīt bērniem pavadīt savu brīvo laiku;

3. Ilze Marga - Rīgas CB ārējā apkalpošanas punkta “Saulaino dienu bibliotēka” vadītāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Pieteiktā tēma - kontaktu dibināšana ar biblioterapiju praktizējošiem bibliotekāriem;

4. Dace Ūdre - LBB Jauno speciālistu sekcijas vadītāja. Pieteiktā tēma - jauno speciālistu loma nacionālajās bibliotekāru biedrībās;

5. Irina Briede - Limbažu Galvenās bibliotēkas Datu apstrādes nodaļas vadītāja. Pieteiktā tēma - bibliotēku pakalpojumi bez robežām.

Limbažu Galvenās bibliotēkas mājaslapā Irinai Briedei sadarbojoties ar LGB direktori Dzintru Justu, tiek ievietotas jaunākās ziņas par brīnišķīgajiem bibliotekāru piedzīvojumiem no Kopenhāgenas līdz Berlīnei.

Velotūres atbalstītāji un sponsori:

Interneta resursi:

LBB Jauno speciālistu sekcija (Daces Ūdres reportāžas par velotūri)

Cycling for Libraries 2011 by Dace

Jaunie profesionāļi tvīto

Limbažu Galvenās bibliotēkas blogs (veido Zane Balode)

Limbažu Galvenās bibliotēkas interneta lasītavas blogs (veido Rita Lavendele)

Stāstu un spēļu vakars bibliotēkās

2011-05-14T11:12:00.003+03:00

Cycling for Libraries

2011-05-06T16:21:00.000+03:00

Cycling for Libraries

Laikā no š.g. 28. maija līdz 7. jūnijam Limbažu Galvenās bibliotēkas DAN vadītāja Irina Briede piedalīsies pirmā starptautiskā ne-konference „Cycling for Libraries”, kas irnebijis publicitātes pasākums. Tā ietvaros 100 bibliotēku nozares pārstāvji no dažādām valstīm 10 dienu laikā ir paredzējuši veikt 650 km distanci no Kopenhāgenas (Dānijā) līdz Berlīnei (Vācijā). Starptautiskā bibliotēku sadarbības projekta noslēguma seminārs notiksBerlīnē 2011. gada 6. jūnijā. Tas ir politiski un ekonomiski neatkarīgs pasākums, kas notiek, pateicoties starptautiskabibliotēku tīkla entuziastiem, un ir paredzama liela mediju interese par to. Velotūres mērķos ir arī atbalstīt zaļā un ekoloģiskā dzīvesveida vērtības.Pasākuma laikā tiks nodrošināta bibliotēku publicitāte. Katru dienu, izmantojot modernas saziņas tehnoloģijas un sociālos tīklus, internetā tiks ievietota aktuālākā informācija par pasākuma norises gaitu un ne-konferences dalībnieku gūtajiem iespaidiem un pieredzi. Publicitāti nodrošinās katrs velotūres dalībnieks, fiksējot interesantākos brīžus fotogrāfijās, vai arī aprakstot gūtos iespaidus kādā no sociālajiem tīkliem. Velotūres tīmekļa vietnē tiks apkopoti visi internetā publicētie materiāli (fotogrāfijas, video, emuāru ieraksti, tvīti), kuriem piešķirts tags #cyc4lib. Velotūres organizētāji projektam ir piesaistījuši sabiedrisko attiecību speciālistus un filmēšanas grupu. Pasākuma gaita tiks fiksēta dokumentālā filmā, bet iegūtie materiāli (prezentācijas, diskusijas, anekdotes, fotogrāfijas) tiks apkopoti un izdoti publikācijas veidā. Tomēr, lai spētu to visu realizēt, ir nepieciešams finansiāls atbalsts. Meklējam sponsorus!
Jūsu uzņēmuma vārds un informācija par tā darbību un ieguldījumu var izskanēt kā sociālajos medijos (gan mūsmāju, gan ārzemju), tā arī velotūres laikā organizētajās diskusijās un semināros.

http://www.cyclingforlibraries.org/

http://lbbjss.wordpress.com/

http://twitter.com/#!/lbbjss

Priecīgas Lieldienas visiem!

2011-04-21T14:46:00.000+03:00

Nāc nākdama, Lieladiena,

Visi bērni tevi gaida,

Aiz vārtiem sasēduši.

Pūpolsvētdiena

2011-04-16T11:55:00.001+03:00

Klāt ir Pūpolsvētdiena un tieši pēc nedēļas būs arī Lieldienas. Kāpēc tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kāpēc to sauc tieši tā un, kāpēc notiek tā pēršana ar pūpolzariem, skandējot augstākminēto frāzi?

Pūpolsvētdiena ir gana sena un miglā tīta kā jebkuri svētki, kur mijās kristiešu un latviešu sendievu tradīcijas. Tāpēc daži fakti:

Kristīgajā Baznīcā tiek svinēta Palmu jeb Pūpolsvētdiena - latīniski "Palmarum". Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots Evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzalemē. Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes, palmu zarus un sauca: "Ozianna Dāvida dēlam!" Taču cilvēki gaidīja, ka viņš būs cita veida ķēniņš, nevis tāds, kas tika piesists krustā.

Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos neaug palmas, bet gan šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu. Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības sākšanas, kā arī gatavoties Lieldienām - Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
Šis ir īpaši labvēlīgs laiks, lai noliktu visus savus smagumus, grēkus, saņemtu piedošanu, svētību un stiprinājumu ticībā. Tas upuris, ko Kristus nesa, mirstot krusta nāvē, ir nests katra cilvēka dēļ.

No sentēviem mums ir citas tradīcijas:
Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā jeb Pūpolnīcā ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu un vērbošanu. Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti pat ar ļoti seniem, pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem.

Teicienus, ko var izmantot pie pēršanas:

*Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

*Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!

*Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!

*Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!

*Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!

*Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!

Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie esot jāiet lauzt Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.

Cits ticējums vēsta, ka Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari, ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas. Interesanti, ka Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta "pūpolu putra" - tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.

Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.

Interesanti, ka kāds no ticējumiem aizliedz Pūpolsvētdienā bērniem ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis, bet vēl cits ticējums iesaka Pūpolsvētdienā visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

Bibliotēku nedēļa Limbažu Galvenajā bibliotēkā.

2011-04-14T08:38:00.000+03:00

No 18. – 23. aprīlim aicinām apmeklēt

BIBLIOTĒKU NEDĒĻAS AKTIVITĀTES LIMBAŽU GALVENAJĀ BIBLIOTĒKĀ

Bibliotēku nedēļā iespēja mūsu gida – bibliotekāra pavadībā iepazīt bibliotēku un tās pakalpojumus „Viena diena bibliotēkā”. Izmanto šo iespēju un piesakies no 18. – 21.04.11. ; kontakttel.: 64070715 (administrācija), 64022306.

Bibliotēku nedēļā aicina izspēlēt krustvārdu mīklu „Iepazīsti savu bibliotēku”.

Bibliotēku nedēļā uzrunā akcija „Uzdāvini jaunu un labu grāmatu bibliotēkai”.

Bibliotēku nedēļā laba servisa nedēļa „Uzslavē labu servisu savā bibliotēkā”.

Bibliotēku nedēļā visos lietotāju datoros aplūkojamas prezentācijas :

Iepazīsti „Limbažu Galvenās bibliotēkas mājaslapu”
Stāsts par projektu „Zudusī Latvija. Limbaži”
„E-iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem”
„Portāla www.latvija.lv iespējas”.

Bibliotēku nedēļā interneta lasītavā saņem informācijas bukletu par bezmaksas pakalpojumiem Limbažu Galvenajā bibliotēkā „Atstāj naudas maku mājās un lieto ”.

Bibliotēku nedēļas izstādes :

Radošā izstāde „Bibliotekāru vaļasprieki”
Lasītavā fotogrāfiju izstāde „Zudusī Latvija. Limbaži”
Interneta lasītavā aplūkojama bērnu zīmējumu izstāde „Drošs internets”
Literatūras izstāde „Lieldienas – pavasara saulgrieži.”
Novada mākslinieka Artūra Auzera miniatūrgleznu izstāde „ Dabas ainavas”.

Bibliotēku nedēļā jauna ilgtermiņa aktivitāte „Domājot zaļi, saudzēsim dabu!”

Limbažu Galvenajā bibliotēkā aprīlī....

2011-03-25T17:31:00.000+02:00

Limbažu Galvenajā bibliotēkā

aprīlī (2011.)

Izstādes:

No 1. aprīļa – 30. aprīlim mākslinieka Artūra AUZERA gleznu izstāde.

Izstādes atklāšana 1.aprīlī plkst.10.00 Limbažu Galvenajā bibliotēkā (Rīgas ielā -9).

7. aprīlī – Jauno grāmatu diena un jaunieguvumu izstāde.
No 18.aprīļa – 30. aprīlim izstāde „Lieldienas – pavasara saulgrieži”.
No 23. - 30. aprīlim informatīva izstāde „23. aprīlis - Pasaules Grāmatu un autortiesību diena”.
Aprīlī – izstāde „Ungārija – Eiropas Savienības prezidējošā valsts”.
Aprīlī - informatīva materiālu izstāde „Jaunākais par Eiropas Savienību”.

Pasākumi:

15. aprīlī Limbažu novada 10. Grāmatu svētki Umurgas pagastā.

No 18. - 23. aprīlim Bibliotēku nedēļa.

27. aprīlī plkst. 16.00 Teātra mājā (Limbažos, Parka ielā – 7) , Limbažu Galvenās bibliotēkas pasākumu ciklā „Mūsu viesis” tikšanās ar rakstniekiem Gundaru IGNATU un Egīlu VENTERU.

Pasākums notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu LGB projektam „Latviešu oriģinālliteratūras lasījumi Limbažu Galvenajā bibliotēkā : 100 gr latviešu oriģinālliteratūras Limbažu novadam” (3. kārta).

Informāciju sagatavoja :

Zeltīte Millere

Limbažu Galvenās bibliotēkas Klientu apkalpošanas centra

bibliotēku informācijas speciāliste

Kontaktinformācija : 64070747

E-pasts: zeltite@inbox.lv ; millere@limbazubiblioteka.lv

Internets: http://www.limbazubiblioteka.lv

Pavasara Māra

2011-03-24T16:05:00.000+02:00

Jau tālajā 1858. gadā vācu zinātnieks A. Dēbners par seno latviešu tautas tradīcijām rakstījis: "Ļoti zīmīgs ir latviešu raksturam Mārijas kults, kas ar to ir ļoti labi saskanējis. Tas ir šās tautas sievišķīgā īpašība... Viņa iegājusi citu viņam mīļu pagānu dievību funkcijās. Tādēļ arī viņa un tikai viņa tiek tik bieži daudzināta viņu tautas dziesmās." Mārijas jeb Māras dienas latviešiem bijušas četras: ziemas Māra jeb Sveču diena; pavasara Māra jeb kāpostu Māra, kad jāsēj kāposti; vasaras Māra - 15. augustā un rudens Māra - 8. septembrī, kad varot droši staigāt pa mežu arī tie, kam bail no čūskām, jo šajā dienā tās un visi citi tārpi salienot ziemas guļā. Šoreiz - par pavasara Māru.

Pavasaris atlaidies ar saules spārniem. Tam noteikta sava darba kārtība: vispirms atbrīvo zemi, kaut arī ūdens guļ zem ledus. Kamanu ceļš beidzies. To nomaina rati. No ziemas stinguma mostas dzīvnieki un kukaiņi. Beidzot uzceļas arī pats meža valdnieks lācis. Tā ir Māras diena – pavasara atmodas laiks.

Visu nakti negulēju,

Māras rīta gaidīdama,

Lai lācītis celdamies

Savu miegu neatdeva.

Šo pavasara atmodas dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru vai vienkārši Kāpostnīcu.

Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.

Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.

Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.

Pēc pavasara Māras dienas sprieda arī par visu gaidāmo pavasari un vasaru:
* Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta, viss pavasaris būs auksts.
* Ja Māras naktī olas čaumala staba galā nepārsalst, būs silts pavasaris.
* Ja Māras dienā iepūš auksti vēji, tad tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
* Ja Māras naktī salst, tad sals vēl 40 naktis, toties vasarā nebūs mušu.
* Ja slapja Māras diena, tad slapjš būs arī jūlijs.
* Ja Māras nakts un diena skaidra - būs auglīgs gads un laba pļauja.
* Ja Māras dienas rītā laukā izlikts ķipis pārvelkas ar ledu, rudens būs silts.
* Ja saule šajā dienā spīd vismaz tik daudz, ka zirgu var sajūgt, tad būs labs siena laiks.

E-prasmju nedēļas digitālais skaitītājs

2011-03-01T15:02:00.001+02:00

Visās Eiropas valstīs Nedēļas laikā darbosies digitālais skaitītājs, kas mērīs iedzīvotāju aktivitāti piedaloties Nedēļas pasākumos un lietojot e-pakalpojumus. Aicinām ikvienu reģistrēt savu līdzdalību, aizpildot skaitītāja aptauju! Skaitītājs būs aktīvs no 28.februāra līdz 5.martam!

BRAUKT vai NEBRAUKT?

2011-02-19T14:08:00.001+02:00

Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izveidojusi interneta vietni brauktvainebraukt.lv. Tajā ikviens interesents vai pārbaudīt savu gatavību studijām vai darbam ārzemēs.

VIAA pārstāve Brigita Miķelsone saka: „Mūsdienās daudz jauniešu izsaka gatavību doties studēt vai strādāt uz ārzemēm, tomēr liela daļa nav aizdomājusies par to, kāpēc vēlas doties uz citu valsti, un nav izvērtējusi, ko īsti nozīmē šāda pieredze. Pārsteidzīgi sperts solis var sagādāt nepatīkamus brīžus gan sev, gan tuviniekiem. Savukārt pārdomām veltītais laiks var palīdzēt laikus novērst grūtības vai arī veiksmīgāk ar tām tikt galā.”Vietnē piedāvā uzdevumu komplektu, kas ļaus pārliecināties, vai ir īstais brīdis doties pasaulē, un dos ieteikumus, kā sagatavoties, ja atbilde uz jautājumu "Braukt vai nebraukt?" izrādīsies - "Braukt!"

Pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras materiāliem

Svarīgi!!! Lūdzu aizpildīt!!!

2011-02-19T13:59:00.000+02:00

http://www.visidati.lv/aptauja/475249539/

Kā radās Valentīndiena

2011-02-12T11:09:00.000+02:00

14. februārī jeb Valentīna dienā tiek svinēta visu mīlētāju diena. Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī mira mocekļa nāvē. Bet kā tad īsti radās šie svētki? Leģenda vēstī, ka diena nosaukta priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtā dzīvoja Romā.

Valentīndienas rašanās vēsture, tāpat arī ziņas par Svēto Valentīnu, ir visai neskaidras un neprecīzas. Leģendas ir daudz un dažādas, taču viens ir zināms, šī diena apvieno Senās Romas un arī kristīgās pasaules tradīcijas.

Viena no zināmākajām leģendām vēsta, ka Valentīns esot bijis Senās Romas priesteris. Imperators Klaudijs II (3.gs.m.ē.) nonāca pie secinājuma, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji, nekā tie, kam ir sieva un ģimene. Tādēļ viņš aizliedza jauniem un neprecētiem vīriešiem precēties. Savukārt, Priesteris Valentīns, kas saprata šī lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās Imperatora pavēlei un turpināja slepus salaulāt mīlniekus. Kad Valentīna pārkāpumu atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu, kas tika izpildīts 270. gada 14. februārī.

Cietumā Priesterim esot atļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, viņa bija cietuma uzrauga meita. Viņš viņā iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem „Tavs Valentīns”. Līdz pat mūsdienām, šī frāze tiek lietota kā paraksts Valentīn dienas apsveikumiem.

Viedokļi par to, kāpēc Valentīn diena jāsvin tieši 14. februārī, dalās. Vieni vēstnieki apgalvo, ka tas saistīts ar nāvessoda izpildes dienu, citi apgalvo, ka kristīgā baznīca savulaik nolēmuši šos svētkus pasludināt tieši februārī, ta mēģinot piešķirt kristīgu garu pagāniskajam Lupercalia festivālam.

Lupercalia festivāls sākas 15. februārī. Tie tika uzskatīti par auglības un ražas svētkiem, ko svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam, un Romas dibinātājiem - Romulam un Remam. Festivāla sākumā Romas priesteru ordeņa Luperci biedri sapulcējās svētajā alā, kur, kā vēsta leģenda, vilcene bija uzaudzinājusi Romulu un Remu. Priesteri vispirms ziedoja kazu, kam bija jānodrošina labāka raža, un suni, kas simbolizēja šķīstīšanos. Tad upurētās kazas āda tika sagriezta sloksnēs, iemērkta asinīs un ar šādām asiņainām plāksnēm tika pātagotas gan sievietes, gan arī labības lauki. Romiesu sievietes neesot baidījušās no šādas pātagošanas, jo tā nodrošināja lielāku iespējamību nākamajā gadā kļūt par māti. Kā vēsta leģenda, vēlāk svētku laikā visas Romas jaunavas ievietojušas lielā urnā zīmītes ar saviem vardiem. Pēc tam katrs pilsētas neprecētais vīrietis izvilcis no šīs urnas zīmīti ar sievietes vārdu, tādējādi veidojot pāri nākamajam gadam. Šie nejauši izveidotie pāri nereti arī apprecējās.

Rezultātā Romieši šādu „pāru loteriju” pasludinājuši par nekristīgu un aizliedza ar likumu. 498. gadā Pāvests Gelasijs 14. februāri pasludināja par Valentīn dienu. Viduslaikos šo dienu uzskatīja par Putnu pārošanās dienu, tādējādi piešķirot šai dienai papildu romantiku. Svētā Valentīna diena līdz 1969. gadam, kad pāvests Pols VI to no kalendāra izsvītroja, bija baznīcas atzīti svētki.

Vecāko zināmo Valentīn dienas apsveikumu, romantisku poēmu, ko rakstījis Ažēnkoras kaujā gūstā kritušais un Londonas Tauerā ieslodzītais Orleānas hercogs Šarls savai sievai 1415. gadā, šobrīd apskatāms Londonā, Britu muzejā.

Viens no Valentīndienas simboliem ir sarkanas rozes, kuras pēc kādas senas leģendas parādījās pateicoties grieķu mīlestības dievietei Afrodītei. Leģenda vēsta, ka viņa, steidzoties pie sava iemīļotā Adonīsa, uzkāpa uz balta rožu krūma, tieši ērkšķos. Afrodītes asinis pārvērtušas baltās rozes sarkanās.

Valentīndienas ticējumi

- Pastāv ticējums, ka, Valentīndienā, nopūšot noziedējušas pienenes pūkas un pēc tam saskaitot nenopūstās, var uzzināt, cik bērnu būs dzīves laikā.

- Dažās valstīs jauna sieviete kā dāvanu no vīrieša Valentīndienā var saņemt kādu apģērba gabalu. Pastāv ticējums: ja viņa patur šo dāvanu, tad vēlāk apprecēsies ar tās dāvinātāju.

- Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku. Ja redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga. Savukārt, ja sieviete Valentīndienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru.

- Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu.

- Velsā bija paraža grebt koka karotes un pasniegt tās kā dāvanas 14. februārī. Izplatītākie greznojumi uz grebtajām karotēm bija sirsniņas, atslēgas un atslēgas caurumi. Šo greznojumu nozīme bija: «Atslēdz manu sirdi!»

Gadu gaitā Valentīndienas tradīcijas dažādās valstīs un apgabalos veidojušās atšķirīgi. Anglijā kopš 1476. gada svin “Valentīna pāru dienu”, kas ar lozēšanu saved jauniešus kopā. Turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.Tur Valentīndienas ieviesēji bija puķu pārdevēji. Viņi ar savām reklāmām, piemēram, “Runā ar sirdi caur puķēm”, uzrunāja pircējus, tādējādi arī palielinot ienākumus. Taču mūsdienās tāpat kā Ziemassvētki ar pārspīlētām reklāmām un dāvanu uzbāzīgo pārdošanu daudzviet ir pazaudējuši sava pirmsākuma Kristus Dzimšanas dienas svinīguma patieso nozīmi, arī Valentīndiena, komercializācijas rezultātā, sāk pazaudēt savu mīlestības apliecināšanas un īstas draudzības vērtību.

Atcerieties, ka šī diena ne ar ko daudz neatšķirās no pārējām mīlestības dienām. Sava mīlestība un rūpes par mīļoto cilvēku ir jāizrāda katru dienu un, lai dāvātu ziedus, saldumus un mīļus vārdus, nav vajadzīga īpaša diena. Galvenais, lai tas nāk no sirds!

Drošāka interneta diena 2011

2011-02-08T10:30:00.000+02:00

Šī gada 8. februārī vairāk nekā 60 valstis visā pasaulē apvienosies, lai astoto gadu pēc kārtas atzīmētu Vispasaules Drošāka interneta dienu. Šogad kampaņas “Internets - tā nav spēle, tā ir TAVA dzīve!” mērķis ir vērst sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu uzmanību uz virtuālās dzīves nozīmi, uz to, kā aktivitātes virtuālajā vidē ietekmē personas reālo dzīvi.

Kā cilvēki veido savu virtuālo identitāti? Kādu sociālo ietekmi atrašānās virtuālajā vidē atstāj uz reālo dzīvi? Kādas pretrunas pastāv starp personas reālās dzīves identitāti un to, kā viņš pasniedz sevi virtuālajā vidē? Visi šie jautājumi ir aktuāli šī gada Drošāka interneta dienā.

Vispasaules Drošāka interneta dienas svinībās iesaistīsies 30 Insafe tīkla valstu nacionālie Drošāka interneta centri un 40 sadarbības valstis visā pasaulē, apvienojot jaunus cilvēkus un pieaugušos kopīgai Drošāka interneta dienas atzīmēšanai, organizējot nacionālos, reģionālos pasākumus, kā arī aktivitātes internetā, lai informētu sabiedrību par šo jautājumu nozīmi. Vairāk par Drošāka interneta dienas atzīmēšanu visā pasaulē atradīsiet tīmekļa vietnē SID fair.

Atzīmē Drošāka interneta dienu arī tu:

Piedalies Flashmob, informācija šeit >>>
Skaties tiešraidē diskusiju Internets zem lupas..., informācija šeit >>>
Piedalies interneta drošības pasākumos arī savā novadā, informācija šeit >>>
Noskaties sociālās kampaņas Internets - tā nav spēle. Tā ir TAVA dzīve! klipu šeit >>>
Iepasīzties ar sagatavotajiem materiāliem (bērniem/ jauniešiem un skolotājiem),materiāli pieejami šeit >>>

Vēl dažas idejas, kā tu vari iesaistīties:

Popularizē Drošākas Interneta dienu un drošu interneta lietošanu savā pilsētā un novadā un rajonā;
Organizē aktivitātes savā skolā un citās skolās;
Informē par Drošākas Interneta dienu sociālajos tīklos un citos medijos;
Ievieto baneri vai preses relīzi savā mājas lapā vai profilā;
Organizē konferenci par interneta drošību savu vienaudžu vidū;
Organizē darba grupu, diskusiju forumu savā skolā, bibliotēkā, organizācijā, domubiedru vidū;
Organizē debates jauniešu un nozares speciālistu vidū par virtuālās dzīves nozīmi;

Ja tev ir jautājumi vai idejas, raksti mums uz info@drossinternets.lv

Latvijā izstrādāta Eiropā unikāla eParaksta tehnoloģija.

2011-02-02T14:27:00.000+02:00

Tiek atklāts jauns, virtuālā e-paraksta portāls www.eparaksts.lv. Tas ir unikāls risinājums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā - eParaksts lietojams interneta vidē. Nav nepieciešamas viedkartes, īpašas ierīces un programmatūra. eParaksta projekta izstrādātājs ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

„Elektroniskais paraksts internetā ir būtisks solis e-vides attīstībai Latvijā. Ir nojauktas jebkuras barjeras, kas līdz šim daudzus Latvijas iedzīvotājus kavēja parakstīt dokumentus elektroniski. Jaunā tehnoloģija ir viegli saprotama, droša un palīdz ekonomēt izmaksas. Manuprāt, pāris gadu laikā tas kļūs par neatsveramu ikdienas rīku ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” saka Jānis Bokta, LVRTC valdes priekšsēdētājs.

eParaksts nodrošinās ērtu un tiesiski saistošu komunikāciju ar Latvijas valsts institūcijām, bankām, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, līgumu slēgšanai uzņēmējdarbības vidē vai oficiālai saziņai ar ES institūcijām Briselē. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvija tiktu ierindota vienā no augstākajām vietām to Eiropas valstu vidū, kas nodrošina IT sertifikācijas pakalpojumus.

„Varam lepoties ar to, ka tieši Latvijā radīta jauna pieeja e-paraksta izmantošanai, tādējādi ievērojami uzlabojot šī pakalpojuma ilgtspēju un izmantojamību ikdienā, ikviena cilvēka dzīvē. E-paraksts ir iegājis jaunā attīstības stadijā, kad dokumentu parakstīšanu kā moduli var piesaistīt jebkuram valsts, pašvaldības vai uzņēmuma interneta portālam tieši e-pakalpojuma sniegšanas vietā. Satiksmes ministrija jau ir uzsākusi darbu pie likumdošanas bāzes sakārtošanas, lai e-parakstu padarītu pieejamāku un vienkāršāk izmantojamu,” ar gandarījumu pauž LR Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jaunā eParaksta nozīmību augstu vērtē arī IT&T nozares profesionāļi Latvijā. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente, saka: „Šāds tehnoloģiskais risinājums nenoliedzami veicinās gan elektroniskā paraksta lietošanu, gan arī e-vides attīstību Latvijā kopumā. Esmu pārliecināta, ka jau pavisam drīz ieraudzīsim vēl virkni jaunu inovatīvu risinājumu, ko varēs pielietot, pateicoties jaunā eParakstaradītajām iespējām. Tehnoloģijas virza attīstību un nosaka cilvēka ikdienas paradumu maiņu, un pie tādām tehnoloģijām noteikti pieskaitāms arī LVRTC eParaksts”.

Jaunā eParaksta izmaksas ir zemākas, nekā lētākajam pasta sūtījumam Latvijas ietvaros. Viena parakstīšanas reize maksā Ls 0,29, divdesmit parakstīšanas reizes - Ls 2,90. Iespējams iegādāties arī neierobežotu eParakstu skaitu līdz gada beigām par Ls 6,99. To var lietot no jebkuras ierīces, kam pieejams interneta pieslēgums – datora, planšetdatora vai viedtelefona. Dokumentu elektroniska parakstīšana tiek veikta pāris minūšu laikā un adresāts dokumentu saņem pa e-pastu.

Autentifikācija eParaksta mājas lapā notiek ar bankas lietotāja numuru un kodu karti vai kodu kalkulatoru. Pašlaik tas iespējams banku Swedbank, SEB un Citadele klientiem. Portālā autentificēties var arī esošie e-paraksta lietotāji, izmantojot viedkarti. Dokumentu parakstīšanai lietotājs izmanto PIN kodu, ko saņemeParaksta saņemšanas brīdī, un paša radīto paroli.

eParakstam pieteikties var LVRTC klientu apkalpošanas centros, kas sadarbībā ar Valsts aģentūru „Kultūras Informācijas sistēmas” izvietoti 60 bibliotēkās visā Latvijā. Piesakoties līdzi jāņem pase un pieteikuma anketa, ko var aizpildīt un izdrukāt mājas lapā www.eparaksts.lv vai uz vietas bibliotēkā. Pēc tam visa darbība notiek autentificējoties portālā. Paralēli jaunajai eParaksta tehnoloģijai, arī turpmāk varēs iegādāties un izmantot e-paraksta viedkartes.

Likumisko fonu e-paraksta lietošanā Latvijā nosaka Elektronisko dokumentu likums. Tas paredz, ka elektroniski parakstīts dokuments jāpieņem jebkurai valsts institūcijai. Arī divu pušu elektroniski parakstīts dokuments citām pusēm ir jāpieņem kā spēkā esošs.

eParaksta projekta izstrādē LVRTC investējis 190 tūkstošus latu.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir viens no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas dibināts 1924. gadā. Tas nodrošina telekomunikāciju risinājumus nozīmīgākajiem Latvijā pārstāvētajiem mobilo sakaru, interneta un telekomunikāciju operatoriem un valsts institūcijām. LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī.

Kopš 2009. gada 1. jūnija LVRTC ir pārņēmis visas sertifikācijas pakalpojumu saistības no Latvijas Pasta un kļuvis par oficiālo šī pakalpojuma sniedzēju.

Papildu informācija:

Antra Savleviča

Baltic Communication Partners

Tālrunis: + 371 67218671; mob.tālr.: 26422891

e-pasts: antra.savlevica@bcp.lv

Visi preses konferences materiāli pieejami lejupielādēšanai www.eparaksts.lv

97 gadu vecumā miris matemātikas profesors Jānis Mencis

2011-02-01T10:26:00.000+02:00

Pirmdien vakarā 97 gadu vecumā slimnīcā Liepājā miris Liepājas Pedagoģijas akadēmijas ilggadējais pasniedzējs, pedagoģijas doktors profesors, matemātikas mācību grāmatu autors Jānis Mencis, aģentūrai LETA apstiprināja ģimene.

Ar profesoru Menci saistīts vesels laikmets Latvijas matemātikas pedagoģijā - viņš ir daudzu mācību grāmatu autors, ilgus gadus bijis vadošais valsts matemātikas mācīšanas metodiķis.

Mencis dzimis 1914.gada 4.maijā Valmieras apriņķa Braslavas pagastā. 1934.gadā beidzis Rīgas skolotāju institūtu un 1960.gadā Latvijas Valsts Universitātes Matemātikas fakultāti. 1977.gadā Maskavā ieguvis pedagoģijas doktora grādu, 1993.gadā Latvijā - habilitētā pedagoģijas doktora grādu. Mencis ir Latvijas emeritētais zinātnieks.

Strādājis par skolotāju Rīgā un Liepājā. No 1964.gada līdz 1999.gadam bija Liepājas pedagoģijas akadēmijas Matemātikas katedras vadītājs, docents, profesors.Intervijā laikrakstam «Diena» 2004.gadā Mencis atzinis, ka visu savu garo mūžu turējies pie viena pamatprincipa - nekad neesot stāstījis ko tādu, kam pats netic un ko nedomā. Tas gan nenozīmējot, ka visu, ko domā, esot teicis. «Nevajag stāstīt citam to, ko pats skaidri nezini. Arī matemātikā dziļākie jautājumi rada šaubas, jo gribas zināt - kāpēc?» uzsvēris profesors.

Intervijā laikrakstam Mencis tolaik teicis, ka vairs nevar saskaitīt, cik publikāciju un grāmatu ar viņa vārdu izdots. Mazāk par simtu gan neesot, jo matemātika ieinteresējusi kā disciplīna, kas būtiski atšķiras no citām eksaktajām zinībām. «Matemātika ir sevī saskaņota, noslēgta, harmoniska, precīza sistēma, kur viss savā starpā saistīts ar ļoti stingrām un noteiktām saitēm, kur var būt jautājums: patiess vai aplams? Ja rodas šaubas, tas ir izpētāms. Tikai savās domās varu iztēloties visu sistēmu, staigāt tā, kā man patīk,» savulaik teicis Mencis.

Atdzimstot neatkarīgajai Latvijas Republikai, 1994.gada 25.oktobrī tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis un Valsts svētkos 18.novembrī profesors bija starp pirmajiem Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem.

Mencis vairāk nekā 60 gadus no savas dzīves saistījis ar Liepāju, tādēļ 2004.gadā viņš saņēma pirmo «Goda liepājnieka» titulu par sevišķiem nopelniem Liepājas labā.

2009.gada pavasarī sirmajam profesoram valdība piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu.

28.janvārī atzīmē Draudzīgā aicinājuma dienu

2011-01-28T11:00:00.000+02:00

28.janvārī, ar dažādiem pasākumiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās tiks atzīmēta "Draudzīgā aicinājuma diena", ko pirms 76 gadiem iedibināja Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, aicinot ziedot skolām grāmatas, mākslas priekšmetus un naudas līdzekļus.

Vecrīgā ar simbolisku ledus skulptūras atklāšanu tiks dots starts jaunizveidotajai Draudzīgā aicinājuma Skolu reitinga un Skolu SOS programmai, Melngalvju namā "Draudzīgā aicinājuma dienas" ietvaros būs iespējams iegādāties grāmatas par pazeminātām cenām, bet Cēsīs plānots pasniegt ikgadējās "Draudzīgā aicinājuma medaļas".

Melngalvju namā "Draudzīgā aicinājuma dienu" pulksten 11:00 atklās Valsts prezidents Valdis Zatlers un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Pasākuma ietvaros no pulksten 12:00 līdz 18:00 būs iespējams iegādāties grāmatu apgāda "Jumava" grāmatas par pazeminātām cenām, kā arī nosūtīt tās skolām ar "Latvijas Pasta" starpniecību.

Pulksten 13:00 Vecrīgā, Kaļķu ielā 15 ar simbolisku ledus skulptūru tiks atklāta arī jaunizveidotā "Draudzīgā aicinājuma Skolu reitinga un Skolu SOS" programma, piedaloties Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, "Draudzīgā aicinājuma fonda" valdes priekšsēdētājam Jānim Endelem un Nordea bankas vadītājam Valdim Siksnim. Pasākumā iepazīstinās ar Skolu reitinga mehānismu, kas būs balstīts uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, kā arī paziņos par Skolu SOS programmu, aicinot tajā iesaistīties ikvienu skolu absolventu.

Pulksten 16:00 Cēsīs, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, Pūces ielā 2 tiks pasniegtas "Draudzīgā aicinājuma medaļas" vidusskolu absolventiem, kas mācību laikā ieguvuši atzinību starptautiskajās olimpiādēs, absolventu skolotājiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, kas uzturējuši latviskumu, mecenātiem, kas atbalstījuši izglītības iestādes un mediju pārstāvjiem par "Draudzīgā aicinājuma" idejas popularizēšanu.

"Draudzīgā aicinājuma dienas" ietvaros arī grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" veikalos būs iespējams iegādāties grāmatas, ko dāvināt skolām. Grāmatās būs iespējams ielīmēt īpašu uzlīmi ar dāvinātāja vārdu, uzvārdu, bet dāvinājums skolai tiks nogādāts bez maksas.

Par Draudzīgā aicinājuma fondu

1935.gadā prezidenta Kārļa Ulmaņa iesāktā "Draudzīgā aicinājuma" kustība tika atsākta 1993.gadā, nodibinot "Draudzīgā aicinājuma fondu". Ar tā valdes priekšsēdētāja Jāņa Endeles iniciatīvu 1999.gadā tika iedibināta "Draudzīgā aicinājuma medaļa" skolēniem, pedagogiem, izglītības mecenātiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un žurnālistiem. 2000.gadā tika iedibināta "Draudzīgā aicinājuma balva", kas desmit gadu garumā tika pasniegta skolām par skolēnu izciliem sasniegumiem mācību olimpiādēs un zinātniskajos darbos.

Ziņu sagatavoja:
Ieva Stūre
Draudzīgā aicinājuma fonds

BADA SPĒLES uz ekrāniem 2012.gada martā

2011-01-26T11:33:00.001+02:00

Studija Lionsgate uzņems Sūzenas Kolinsas romāna „Bada spēles” ekranizāciju, un plānots, ka tas būs jauns kino fenomens, kas, iespējams aizstās „Krēslas” franšīzi.

Sākotnēji tika plānots, ka filma uz ekrāniem nonāks šī gada nogalē, taču tagad ir saņemts apstiprinājums tam, ka lenti kinoteātros redzēsim nākamgad, proti, 2012.gada 23.martā.

Filmu režisēs godalgotais Gerijs Ross. Izskanējusi informācija par galvenās lomas atveidotājas aktieru atlasi, kurā kā pretendente patlaban minēta filmas ĪSTENĀ DROŠSIRDĪBA zvaigzne Heilī Stainfīlda (Oskara balvas nominācija!).

Sūzenas Kolinsas triloģijas pirmais romāns "Bada spēles" ir viens no pēdējo gadu komerciāli spožākajiem veikumiem literatūrā. Tas ir fantāzijas caurvīts vēstījums par sešpadsmit gadus veco Katnisu Everdīnu – meiteni, kura izaug pasaulē, kas ir pārcietusi vairākas spēcīgas katastrofas... Postapokaliptisko valsti pārvalda visu redzošā valdība no galvaspilsētas Kapitolijas. Katru gadu galvaspilsēta organizē bada spēles. Uz tām katram reģionam jāsūta viens zēns un viena meitene. Cīņa notiek uz dzīvību un nāvi.
Publicēts pēc / kinokino.lv /

1991. gads Latvijā

2011-01-19T11:46:00.000+02:00

Janvāris

2. janvāris — Rīgā OMON pēc LKP CK rīkojuma ieņēma Preses namu, daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu.
4. janvāris — Pretēji OMON virsnieku apgalvojumiem, Boriss Pugo un Mihails Gorbačovs paziņoja, ka nav zinājuši par Preses nama ieņemšanu. Rīgā izlūkošanas braucienā ieradās PSRS IeM pārstāvju grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā.
7. janvāris — Pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma D. Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu, Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos.
8. janvāris — Rīgā slepeni ieradās ģenerālpulkvedis V. Ačalovs, PSRS aizsardzības ministra vietnieks ārkārtas situācijās, viens noAfganistānas kara vadītājiem, kurš tikās ar F. Kuzminu un Alfrēdu Rubiku.
10. janvāris — Rīgā notika nesankcionēts Interfrontes mītiņš ar prasību Ivara Godmaņa valdībai atkāpties. Piedalījās ap 50 000 cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģināja ielauzties Ministru Padomes ēkā.
11. janvāris — Latviešu sieviešu līgas protesta mītiņš Rīgā, Esplanādē pret Latvijas jauniešu iesaukšanu padomju armijā. Baltijas Kara apgabala štābā aizklāta Kara padomes sēdē. Nolemj izsniegt automātus virsniekiem un kara skolu kursantiem. Rīgas ielās vērojama armijas daļu un bruņutehnikas pārvietošanās.
12. janvāris:
- LTF Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju 13. janvārī, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, un pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgos objektus.
- KPFSR Augstākās padomes Prezidija aicinājums PSRS vadībai izvest armijas papildkontingenta daļas no Baltijas valstīm.
- Anatolijs Gorbunovs un Ivars Godmanis Maskavā tiekas ar Mihailu Gorbačovu, kurš sola nepielietot bruņotu spēku.
13. janvāris:
- Naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalināti 14 un ievainoti 110 cilvēki.
- Plkst. 4:45 — LTF aicināja pulcēties Doma laukumā Augstākās padomēs un citu stratēģiski svarīgu objektu aizstāvībai. Latvijas radio to nolasīja Dainis Īvāns.
- Plkst. 12:00 — notika Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem.
- Plkst. 14:00 — Vislatvijas manifestācija Rīgā, Daugavmalā. Piedalījās ap 700 000 cilvēku. Baltijas Kara apgabala helikopteri kaisīja brīdinājuma skrejlapas. LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks aicināja celt barikādes. Pēc mītiņa notika dalībnieku gājiens uz Brīvības pieminekli.
- LR MP ministri un darbinieki deva norādes organizēt smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, automašīnas ar baļķiem barikāžu celšanai Rīgā. Naktī sākās šo norādījumu izpilde.
- Rīgā sāka veidot barikādes. Tās tiek uzceltas arī Liepājā un Kuldīgā.
- Tallinā tikās Krievijas Federācijas, Igaunijas un Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāji. Tika parakstīts paziņojumu, kurā pausts nosodījums pret Baltiju vērstās bruņotās akcijas.
- Baltijas Augstākās padomes priekšsēdētāju aicināja ANO ģenerālsekretāram sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi un Baltijas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.
- izskanēja KPFSR Augstākās padomes priekšsēdētāja Borisa Jeļcina aicinājums Krievijas karavīriem un virsniekiem nepiedalīties akcijās pret Baltijas civiliedzīvotājiem un varas orgāniem.
13. - 21. janvāris — Barikāžu laiks Rīgā. Nevardarbīgā pretošanās deva pretsparu OMON un panāca, ka Vitebskas divīzija atteicās doties uz Rīgu. Barikādes tika izveidotas ap Vecrīgu, bloķējot visas pieejas tās centrālajai daļai. Īpaši tika aizsargāta Augstākās Padomes ēka (tag. Saeimas nams), Ministru Padomes ēka (tag. Ministru Kabinets), Latvijas Radio, Televīzijas centrs Zaķusalā, Galvenā telefonu centrāle Dzirnavu ielā, radio retranslācijas punkts Ulbrokā, tilti pār Daugavu un Mīlgrāvja kanālu. Barikāžu veidošanai tika mobilizēta smagā lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Kopumā barikāžu laikā Rīgā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki un ievainoti tika četrpadsmit.
14. janvāris:
- Mihails Gorbačovs PSRS Augstākās padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra Borisa Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.
- F. Kuzmina izsaka ultimātu Anatolijam Gorbunovam ar prasību atcelt Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtos likumus.
- Plkst. 14:50 — OMON uzbruka Vecmīlgrāvja tilta sargiem. Atklāja uguni uz barikāžu dalībnieku mašīnām, sita cilvēkus, draudēja ar ieročiem, laupīja mantas.
- Plkst. 18:45 — OMON uzbruka pie Brasas tilta, apmētāja mašīnas ar degmaisījuma pudelēm, izraisīja ugunsgrēku.
- Plkst. 20:00 — notika Atkārtots OMON uzbrukums pie Vecmīlgrāvja. Dienas laikā tika nodedzinātas 17 automašīnas.
- Raidstacija "Svoboda" vairākkārt konkretizēja ziņas par militārā apvērsuma plāniem Latvijā.
15. janvāris:
- Naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8. Tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas un nolaupīti ieroči.
- Notika Interfrontes mītiņš ASK stadionā Rīgā Krišjāņa Barona ielā, kurā piedalījās ap 10 000 cilvēku. VSGF paziņoja par varas pārņemšanu republikā.
16. janvāris:
- Latvijas Republikas Augstākā padome organizēja deputātu kvoruma nakts dežūras Augstākās padomes ēkā.
- Plkst. 16:45 — Vecmīlgrāvī pie tilta tika nošauts Roberts Mūrnieks, ievainoti tika A. Dreimanis un A. Podnieks.
- Plkst. 18:30 — notika OMON uzbrukums pie Brasas tilta. Tika ievainots I. Gudrais.
17. janvāris:
- Uz barikādēm tika izsludināts trauksmes stāvoklis.
- Latvijas Komunistiskās partijas izveidotā Streika komiteja deklarēja, ka Latvijā atdzimst fašistisks režīms.
- Rīgā ieradās PSRS Augstākās padomes deputātu delegācija A. Deņisova vadībā. Atgriežoties Maskavā, tā paziņoja, ka Latvijaatbalstot PSRS Prezidenta pārvaldes ieviešanu.
18. janvāris — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem lēmumu izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
19. janvāris — notika tautas manifestācija Roberta Mūrnieka bērēs. Naktī OMON aizturēja un piekāva piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.
20. janvāris:
- Notika tautas demonstrācija Maskavā Baltijas aizstāvībai, kurā piedalās ap 100 000 cilvēku. Tika izteikta prasība pēc Mihaila Gorbačova, D. Jazova, Borisa Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.
- Plkst. 21:07 — OMON un nezināma kaujas grupa uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai. Kaujā tika nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mira kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzni, kā arī skolnieks E. Riekstiņš. Tika ievainoti Bauskas milicijas darbinieki A. Simanavičus, R. Zaļais, J. Jasevičs, V.Markuns, kā arī barikāžu dalībnieki B. Dmitrenko, J. Zelčs, A. Senčenko, J. Mezaks, D. Ozols, Krievijas žurnālists V. Brežņevs, LU students J. Fodors. Kritušie un ievainotie tika konstatēti arī uzbrucēju rindās. Pēc kaujas OMON devās uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēku.
21. janvāris — izskanēja Latvijas Republikas Augstākās padomes aicinājums jauniešiem stāties darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā.Anatolijs Gorbunovs devās uz Maskavu, lai tiktos ar Mihailu Gorbačovu un pārrunātu notiekošo Latvijā.
22. janvāris — Boriss Pugo noliedza, ka devis rīkojumu OMON uzbrukumam Iekšlietu ministrijai. Barikādēs bojā gāja Ilgvars Grieziņš.
24. janvāris — Latvijas Republikas MP izveidoja Sabiedrības drošības departamentu, lai pārņemtu barikāžu sargāšanu.
25. janvāris — tika izsludināta Sēru diena un notika 20. janvāra upuru bēres. Barikāžu aizstāvju vairākums devās mājās.

Aptauja

2011-01-13T12:12:00.000+02:00

Ja Jums ir bērni vecumā līdz 16 gadiem un brīvas 7-9 minūtes,
lūdzam aizpildīt Interneta aptauju vecākiem:
www.visidati.lv/aptauja/455417094/